Veterinārārsti ziņos par saimnieku neārstētiem mājdzīvniekiem 0
Turpmāk veterinārārsti ziņos Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) par dzīvnieka īpašniekiem, kuri nenodrošinās veterinārmedicīnisko aprūpi dzīvnieka saslimšanas gadījumā, ja dzīvnieks tiks pakļauts sāpēm un ciešanām vai būs apdraudēta dzīvnieka dzīvība, informē Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) valdes priekšsēdētāja Māra Viduža.
Dzīvnieku aizsardzības likums paredz dzīvnieka īpašnieka pienākumu rūpēties par dzīvnieka veselību un labturību.
“Ir noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas. Diemžēl veterinārārsti regulāri saskaras ar situācijām, kad dzīvnieka īpašnieki ierodas vizītē ar dzīvniekiem, kam jau ir smagas un ielaistas veselības problēmas, piemēram, ilgstošs dzemdes iekaisums kucei vai kaķenei, vai milzīgi asiņojoši audzēji, kurus vairs pat nav iespējams operēt, ilgstoši neārstētas traumas – lūzumi, izmežģījumi, kas nepareizi saauguši vai nav saauguši un rada sāpes, ilgstoši nekopts dzīvnieka mutes dobums, kā rezultātā dzīvniekam ir jāizrauj lielākā daļa zobu, u.c. veselības problēmas, kuras neviens dzīvnieka īpašnieks nevarēja nepamanīt vai pat apzināti ignorēja. Problēma ir ļoti sāpīga arī lauksaimniecības dzīvnieku jomā,” informē M. Viduža.
Nereti veidojas situācijas, kad veterinārārsts tiek uzklausīts, bet no ārstēšanās saimnieki atsakās, paziņojot, ka “tāpat jau ilgi neizvilks”, bet atbildīgi nerīkojas.
Latvijas normatīvie akti attiecīgi paredz dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākumu pasargāt dzīvnieku no sāpēm un ciešanām un nodrošināt dzīvniekam savlaicīgu veterinārmedicīnisko palīdzību, tāpēc gadījumos, kad tas netiks darīts, veterinārārsti informēs PVD un tālāk dienesta uzdevums būs pārliecināties, vai dzīvnieks nav pakļauts sāpēm un ciešanām, skaidro Māra Viduža.
Saņemot veterinārārsta ziņojumu, atbildīgās iestādes varētu pārbaudīt informāciju, veikt dzīvnieka apsekošanu un uzlikt par pienākumu dzīvnieka īpašniekam vai turētājam nodrošināt dzīvniekam nepieciešamo veterinārmedicīnisko palīdzību vai uzdot eitanazēt vai nokaut (lauksaimniecības dzīvnieku) dzīvnieku, lai izbeigtu viņa ilgstošās ciešanas, kā arī saukt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju pie atbildības par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.
