Veterinārārste nosauc 10 izplatītākās saimnieku kļūdas, kas dzīvniekiem var maksāt dzīvību 9
Sertificēta veterinārārste Lita Konopore savā profesijā strādā jau 27 gadus un vēl aizvien ik dienu, darot savu darbu – ārstējot un glābjot mājdzīvniekus, sastopas ar saimnieku izplatītākajām kļūdām, kas dažkārt pat noved pie mīluļa nāves.
Kādas tās ir?
1. Izrādi savas rūpes katru dienu
Dzīvnieka mūžs ir ļoti īss. Lai gan kaķi un mazi sunīši dzīvo ilgāk par lielajiem, tomēr pieejamā informācija par viņu dzīvildzi būtiski pārsniedz realitāti. Tāpēc izrādiet savu mīlestību rūpēs par dzīvnieku katru dienu tā it kā tā būtu pēdējā diena, kuru jums ir iespēja ar viņu pavadīt!
2. Dzīvnieks sāpes neizrāda, taču tas nenozīmē, ka nesāp
Dzīvnieki sāpes neizrāda, bet tas nenozīmē, ka sāp mazāk kā cilvēkam. Atšķirība ir tikai sāpju sajūtu izpausmē. Jo, ja ja cilvēks sauc pēc palīdzības, sagaidāms, ka kāds piesteigsies un palīdzēs. Dabas likumi darbojas pretēji. Ja dzīvnieks smilkstēs vai kauks, viņu sadzirdēs par viņu stiprākais un apēdīs kā vājāko. Tāpēc dzīvnieki sāpes cieš klusu un cenšas pat slēpties, kad nejūtas labi. Veterinārārsts palīdzēs atpazīt sāpes un nepieļaut dzīvnieka ciešanas.
3. Suni, kas ir “aizdomīgs” diennakts laikā ir jāatrāda ārstam
Suni, kuram ir “kaut kas ne tā” nevajadzētu vērot ilgāk par vienu diennakti. Suns var neatteikties no barības, tomēr būt pietiekoši nopietni slims, lai viņam būtu vajadzīga veterinārā palīdzība. Suns ir “ātrs vēmējs”. Ja suns tūlīt pēc vemšanas jūtas lieliski, izlaidiet nākamo ēdienreizi un vērojiet . Visdrīzāk viss būs kārtībā. Tomēr, ja vemšana atkātojas, ir jādodas pie veterinārārsta.
4. Ja kaķis neēd, tas nopietns signāls, ka kaut kas nav kārtībā
Ja kaķis atteicies no ierastās ēdienreizes, tas ir nopietns signāls, ka viņš nejūtas labi. Pat, ja kaķis izskatās šķietami vesels, noteikti sazinieties ar veterinārārstu! Jo izmaiņas kaķa, kurš nav pienācīgi ēdis 48h, aknās var būt neatgriezeniskas un neizārstējamas. Tāpēc pie veterinārārsta jādodas jau pirmajā “kaut kas ne tā” dienā.
5. Pret mazuļiem un senioriem – jāizturas īpaši uzmanīgi
Pret mazuļiem un veciem dzīvniekiem ir jāizturas ar īpašu rūpību. Pie katras pat šķietami niecīgas problēmas viņi ir jāparāda veterinārārstam. Piemēram, kaķēns var nomirt tāpēc ka viņam 1 dienu bijusi caureja vai vemšana, bet vecs dzīvnieks – jo sliktāk elpojis.
6. Kaķim nav 9 dzīvības!
Kaķi, izkrītot pa logu, lauž žokli, kājas, sasit iekšējos orgānus un arī mirst. Paļaušanās uz veiksmi ir cinisms. Tāpēc pirms mājās atnest kaķēnu, balkonam un logiem priekšā novelciet sietu un plastikāta logus aprīkojiet ar speciālo aizsargierīci, kas neļaus kaķim iespraukties vēdināšanas režīmā atvērtajā logā. Pēc izkrišanas reizes kaķis secinājumus neizdara, tāpēc īpašniekam jāveido kaķim droša vide!
7. Mazo šķirņu suņu problēma Nr. 1 – zobi!
Mazo šķirņu suņiem jau 2 gadu vecumā var būt tik slikti zobi, ka tos jārauj ārā. Tāpēc katra suņa īpašniekam ir regulāri jāielūkojas sava dzīvnieka mutes dobumā. Jāaplūko ir ne tikai priekšzobi, bet visi-arī paši pēdējie zobi.
8. Nebadini kaķi, mēģinot “pārmācīt”!
Nebadiniet kaķi! Mēģinājums “pārmācīt” kaķi, kurš neēd to, ko ir iecerējis īpašnieks, var beigties ar neatgriezeniskām izmaiņām kaķa aknās. Pie tam, jo resnāks kaķis, jo lielāks ir šāds risks.
9. Ceļā uz veterināro klīniku – būrī vai pie pavadas
Ārpus mājas kaķi nesiet tikai transportbūrī vai citādi iesprostotu, pretējā gadījumā jūs riskējat pievienoties tiem daudzajiem īpašniekiem, kuriem kaķis izrāvies no rokām un neatgriezeniski pazudis. Arī paklausīgam sunim, ejot pie veterinārārsta jābūt pavadā.
10. Anestēzija – vienmēr ir risks
Anestēzija vienmēr ir risks, kura sliktākais scenārijs ir nāves iestāšanās. Ļoti jauniem un veciem, kā arī slimiem dzīvniekiem anestēzijas risks ir augstāks. To var mazināt pirms operācijas veicot asins analīzes, tomēr nepastāv metodes, kas ļautu anestēzijas risku izslēgt pilnībā.
