Latvijā 3091 sarkanās armijas veterāns 14
Krievijas vēstniecības Preses dienesta vadītāja Liāna Dulova, lūgta atbildēt, ko ar minēto formulējumu ir domājis Krievijas prezidents, teica, ka pagaidām tas tiekot piepildīts ar saturu. Konkrētāku atbildi nevarēja sniegt. Pēc Krievijas vēstniecības Sociālā nodrošinājuma nodaļas datiem, Latvijā dzīvojot 3091 sarkanās armijas veterāns, tajā skaitā aktīvās karadarbības dalībnieki, aizmugurē esošais atbalsta personāls un Ļeņingradas blokādes dalībnieki. Citus skaitļus sniedz padomju pusē karojušo veterānu centrālās organizācijas Kara pensionāru biedrības priekšsēdētājs Vladimirs Norvinds – Latvijā esot ap 2500 veterānu. Lūgts komentēt Krievijas prezidenta Putina izteikumus, V. Norvinds, kurš pazīstams arī kā Krievijas “tautiešu” politikas aktīvists, norāda, ka tas ir politisks jautājums. “Katrai valstij – vai tā būtu Krievija vai ASV – ir pilsoņi arī citās valstīs, un viņiem nepieciešama aizsardzība,” sacīja V. Norvinds. Viņš gan uzsvēra, ka šādi paziņojumi no Putina puses neesot saistāmi ar to, ka kāds hipotētiski vēlētos Latviju apdraudēt. “Šeit ir daudz Krievijas pilsoņu, un, ja kritīs bumbas, tad cietīsim visi,” piebilst padomju armijas veterānu organizācijas pārstāvis.
Tomēr bieži vien veterāni Krievijas politiskajā vidē un komunikācijā ar citām valstīm tiek izmantoti kā līdzeklis, lai uzturētu padomju mītus par “Lielo uzvaru pār fašismu” un pārnestu tās elementus mūsdienu ģeopolitiskajās cīņās. Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors norāda, ka kopš 2005. gada Otrā pasaules kara tēmai Krievijā nav pārāk daudz sakara ar pašiem kara veterāniem. “Drīzāk tas ir parocīgs stāsts, kas palīdz Kremlim dalīt pasauli “mēs – fašisma grāvēji” un “viņi, piemēram, Baltija, Ukraina u. c. – fašisma atbalstītāji”. Krievija kā cietoksnis, kuru ielenkuši neonacisti, ir tēma, ko var izmantot parlamenta vēlēšanu gadā Krievijā,” skaidro A. Kudors. Pēc viņa domām, sauklis “atbalstīt veterānus ģeopolitiski” skanot amizanti un tam neesot loģiskas saiknes ar starptautisko politiku, taču tas var izpausties paziņojumu līmenī. “Jebkādi pāridarījumi kara veterāniem – īsti vai izdomāti – varētu tikt izmantoti provokācijām un spriedzes radīšanai Krievijas kaimiņvalstīs. Tomēr nedomāju, ka Latvijā šādas aktivitātes varētu novest pie reālām problēmām drošības kontekstā,” uzskata A. Kudors.
Krievijas vēstniecības preses pārstāve uzsver, ka vēstniecība palīdz kara veterāniem, kuri devuši “izšķirošo sniegumu uzvarā pār 20. gadsimta absolūto ļaunumu – nacistisko Vāciju”. Visvairāk esot nepieciešama finansiālā palīdzība. Pēc vēstniecības datiem, pērn to saņēmuši 800 cilvēki, bet šogad – 270 kara veterāni. Veterānu rehabilitācijas vajadzībām pērn vēstniecība nodrošinājusi 171 ceļazīmi uz Latvijas sanatorijām, bet 2014. gadā – 152 ceļazīmes. “9. maijā Lielā Tēvijas kara veterāni, kuri dzīvo Latvijā, saņem personiskus apsveikumus un naudas dāvinājumus no Krievijas vēstnieka. Līdzvērtīga prakse esot arī ar Jaungada apsveikumiem. Tāpat kara veterāni saņemot personiskus Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsveikumus 9. maijā.
V. Norvinds atklāj, ka Krievija arī nodrošinot kara pensionāriem bezmaksas zobu protezēšanu un viņi veselības uzlabošanai tiekot vesti uz Krievijas slimnīcām, ja nepieciešamas sarežģītākas operācijas. “Attieksme no Krievijas ir labsirdīga, un tā dod dvēselisku labklājību veterāniem, jo ir labi, ka par viņiem atceras un rūpējas,” apgalvo V. Norvinds. Viņš pārmet, ka Latvijas valstij būtu jāpadomā par tiem, kas karojuši sarkanās armijas pusē, taču labi novērtē bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa abās kara pusēs karojošo samierināšanas politiku, kas gan tagad esot izplēnējusi.
