“Es tiešām esmu ļoti pārsteigts!” Kā vēsturnieku Juri Ciganovu neielaida Baltkrievijā 7
Baltkrievija 8. aprīlī liegusi iebraukšanu valstī Latvijas vēsturniekam, Kara muzeja direktora vietniekam, Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas vadītājam Jurim Ciganovam. Latvijas vēsturnieki Baltkrieviju kopumā apmeklē diezgan bieži, un līdzšinējā praksē vienīgā valsts, ar kuru gadījušies iebraukšanas sarežģījumi, bijusi vien Krievija.
Ciganovs devās uz Minsku, jo bija uzaicināts piedalīties Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) Baltkrievijas Nacionālās komitejas organizētajā starptautiskajā konferencē “Muzeji 21. gadsimtā – jauni jēdzieni, jauna telpa, jauni tēli” (“Museums in XXI Century: New Meanings, New Space, New Imagery”). Konference tika rīkota no 9. līdz 10. aprīlim.
Ciganovu turp aicināja ICOM Latvijas Nacionālās komitejas prezidenta statusā. ICOM ir brīvprātīga, nevalstiska, sabiedriska organizācija, kas uz profesionālo interešu pamata apvieno dažādu pasaules valstu muzejus un profesionālos muzeju darbiniekus.
Konkrēto konferenci organizēja Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka, Baltkrievijas Kultūras ministrija un Jankas Kupalas Valsts literatūras muzejs. Latvijas delegāts Baltkrievijas vīzu pirms tam nav pieprasījis, jo gatavojies uzturēties Baltkrievijā tikai trīs dienas un Minskā ieradies ar lidmašīnu.
Ieceļošanas noteikumi Baltkrievijā paredz, ka Latvijas pilsoņi un nepilsoņi tajā var ieceļot bez vīzas, ja ieceļošana un izceļošana notiek ar avioreisu caur Minskas lidostu un plānotās uzturēšanās laiks nepārsniedz 30 diennaktis.
“Izejot robežkontroli, robežsargu virsnieks datorā ilgi pētīja manas pases datus. Pēc tam pasauca malā un informēja, ka es nevaru šķērsot Baltkrievijas robežu, jo esmu iekļauts nevēlamo personu sarakstā. Man tas bija liels pārsteigums, jo Baltkrievijā līdz šim vienīgo reizi esmu bijis 2009. vai 2010. gadā un nekāda cita sakara ar šo valsti man nekad nav bijis. Es neesmu nekad par šo valsti neko ne rakstījis, ne komentējis! Man ar Baltkrieviju nekad nav bijis ne darba, ne akadēmisku darīšanu!” neizpratni neslēpj Ciganovs.
Baltkrievu robežsargs Minskas lidostā skaidrojis, ka acīmredzot ir runa par Krievijas “persona non grata” sarakstu, kas abām valstīm pēdējos gados padarīts kopīgs. Jautāts, kā gan ceļotājs varēja zināt, ka tam liegta iebraukšana arī Baltkrievijā, ierēdnis atbildējis: “Tas jums jāprasa kompetentiem orgāniem,” nepaskaidrojot, kas tie būtu.
Pasē iespiests zīmogs “Iebraukšana aizliegta” un norādīts iespiešanas datums. Pēc tam ICOM Latvijas Nacionālās komitejas prezidentam tika piedāvāts Minskas lidostā izolētā telpā diennakti gaidīt atpakaļreisu uz Rīgu, kas bija paredzēts nākamajā dienā, 9. aprīlī.
Latvijas muzeju pārstāvis tomēr nolēmis tik ilgi negaidīt un par saviem līdzekļiem atgriezās mājās caur Viļņu. “Viņi uzvedās korekti un bija laipni. Darīja savu darbu. Man pret viņiem nav pretenziju,” teic Ciganovs.
Krieviju viņš pēdējo reizi apmeklējis 2014. gada pavasarī kā Latvijas–Krievijas divpusējās vēsturnieku komisijas pārstāvis. Toreiz nekādu sarežģījumu nav bijis, bet pēc tam acīmredzot kaut kas mainījies: “Man nav versiju. Kaut ko tādu negaidīju. Es tiešām esmu ļoti pārsteigts. Neesmu taču politiķis, tikai muzejnieks, vēsturnieks.”
Jāpiebilst, ka Krievijas Federācijas un Baltkrievijas “Vienošanās par iebraukšanas atteikuma izpildīšanas savstarpējo atzīšanu un kārtību” stājās spēkā 2015. gada 30. novembrī un abu valstu ārlietu resoros tad tika traktēta kā “loģisks abu valstu integrācijas posms”.
Starptautiskie analītiķi jau toreiz norādīja, ka šī vienošanās var kaitēt Baltkrievijas tēlam un sagādāt sarežģījumus Minskai, kura savā ārpolitikā cenšas balansēt starp Rietumiem un Austrumiem. No Baltkrievijas iekšlietu ministra Igora Šuņeviča ārzemju medijiem sacītā izriet, ka 2018. gadā Krievijas un Baltkrievijas kopīgajā nevēlamo personu sarakstā bija aptuveni 1,7 miljoni vārdu. No tiem apmēram 1,5 miljonus personu sarakstā bija iekļāvusi Krievija.
