Vēsturnieks: “Ukraina ļoti precīzi nenoteica savu ģeopolitisko orientāciju brīdī, kad pēc PSRS sabrukšanas mantiniece Krievija bija salīdzinoši vāja” 165
Runājot par vēsturi – to laiku, kad PSRS sabruka un Ukraina 1991.gadā parakstīja Neatkarības deklarāciju, kādā pozīcijā palika Ukraina? Un kā tas ir ietekmējis tālākos notikumus līdz pat mūsdienām un arī šobrīd? Šos vēstures jautājumus TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” tika lūgts komentēt vēsturniekam un Vidzemes Augstskolas vadošajam pētniekam Gatim Krūmiņam.
“Šeit mēs uzskatāmi redzam, ka Ukrainai maksāja tā muļļāšanās deviņdesmitajos gados. Būtībā viņi ļoti precīzi nenoteica savu ģeopolitisko orientāciju brīdī, kad pēc PSRS sabrukšanas mantiniece Krievija bija salīdzinoši vāja, Ukrainai bija visas iespējas tobrīd sevi ģeopolitiski pozicionēt kā daļu no Eiropas Savienības, virzīties uz NATO, un, protams, veikt daudz nepopulāras reformas. Ukrainā iekšpolitiski bija vieglāk aiziet tajā oligarhu virzienā un attīstīt tālāk šo korupcijas virzienu, tas ir politiski,” tā norādīja vēsturnieks Krūmiņš.
Krūmiņš uzsvēra, ka arī mums – Latvijai – bija “ārkārtīgi sarežģīts ceļš uz Eiropu”. Un skaidrs ir arī tas, ka Ukrainai toreiz nebija tik spilgta tā valstiskuma pieredze, kāda bija Latvijai.
“PSRS brukšana…Mēs to ārkārtīgi veicinājām, Ja mēs skatāmies, kuri bija proaktīvi brucināšanas veicinātāji, tad tie bijām mēs! Mēs pieteicām mūsu tautas kustības, tad ir mūsu Neatkarības deklarācijas 1990.gads. Ukraina tikai 1991.gadā pateica, ka viņi nemaksās naudu PSRS centrālajā budžetā. Tas jau ir gadu pēc mums! Viņi bija tādā kā astē, skatītāji, vērotāji, nu, tie trakie baltieši tur kaut ko dara…Protams, viņiem arī tautas kustība tika veidota, bet ar daudz mazāku ietekmi,” skaidoja Krūmiņš TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
Ukraiņiem esot 70 gadus “potēts”, ka viņi ir mazāk vērtīgi par Krieviju. Vēsturinieks turpināja komentēt, sakot: “Viņiem tas atstāja kompleksus. Mums arī tas atstāja kompleksus kaut kādā ziņā – tas pusgadsimts…Bet mums tomēr bija tā imunitāte – 20 neatkarības gadi! Tāpēc mēs uzreiz izrāvāmies. Mums jau uzreiz bija pietiekoši skaidrs jau deviņdesmito gadu sākumā, kur mēs gribam nokļūt atpakaļ, kur mēs gribam būt. Ukrainai tas nebija – tā bija tāda mīņāšanās. Un mēs redzam, ka katru brīdi no šiem apskāvieniem iziet ir daudz grūtāk! Ukraina, diemžēl, atjēdzās par vēlu, saprotot, kas un kā notiek, un tagad karš, diemžēl, ir jau sekas tam,” uzskata Krūmiņš.
Vēsturnieks uzvēra kādu būtisku lietu, proti, ja ukraiņi jau deviņdesmitajos gados būtu gājuši ar mums – Latviju – vienā solī “teorētiski”, tad “tas karš šobrīd nenotiktu”. Taču vēsturiski ir noticis tā, kā ir noticis. “Viņi būtu NATO valsts tāpat kā mēs,” pārliecināts ir TV24 raidījumā vēsturnieks un Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Krūmiņš, atbildot uz jautājumu, kādā pozīcijā Ukraina palika pēc PSRS sabrukuma un kā tas ietekmējis tālākos notikumus līdz pat mūsdienām, tostarp pašreizējam karam Ukrainā, cīnoties pret agresorvalsti Krieviju.
