Vēsturnieks Krūmiņš: “Latvija nav tāda ārkārtīgi pievilcīga valsts imigrācijai, īpaši no tādiem dienvidu reģioniem” 0
“Imigrācija ir pietiekoši efektīvs veids, kā var risināt īstermiņa un vidēja termiņa problēmas,” tādu viedokli intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda politologs, vēsturnieks un Dr.hist. Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, apspriežot imigrācijas jautājumus gan Latvijā, gan Eiropā, tostarp imigrantu iesaisti darba tirgū.
Vēsturnieks Krūmiņš norādīja uz to, kā imigrācijas jautājumus ir risinājušas Eiropas valstis, Skandināvija, piemēram, Vācija, Zviedrija un Lielbritānija.
“Imigrācija ir pietiekoši efektīvs veids, kā tu vari risināt īstermiņa vai vidēja termiņa problēmas. Piemēram, pietrūkst darbaspēks rūpnīcā Vācijā, tad viņi ļoti daudz cilvēkus ieveda no Turcijas [20.gs.] septiņesmitajos gados. Un tādas lietas tu vari īstermiņā risināt. Tātad – tu atrisini to problēmu! Bet ilgtermiņā mēs redzam, ka tas ir atsitiens. Tur, kur ir [imigranti], tur veidojas kopienas, kuras ir svešas – vērtību ziņā svešas, kuras vispār nepieņem mūsu vērtību sistēmu. Tur ir ļoti daudz dažādi motīvi, dažādas kultūras un viss pārējais, tāpēc tagad viena no Eiropas politiskajām domām, atziņām ir – vai tas bija pareizi?” uzsvēra Krūmiņš intervijā TV24 raidījumā.
Eiropā tagad nonākuši pie slēdziena, ka “atvērto durvju” politika imigrantiem tajā pašā Vācijā neesot bijusi īsti pareiza. “Vācijā spriež, ka tas nebija īsti pareizi, ka jāmēģina pašiem risināt. Vienīgais, ko es varu teikt, ka Latvija nav tāda ārkārtīgi pievilcīga valsts imigrācijai, īpaši no tādiem dienvidu reģioniem. Pirmkārt, tas ir klimats. Otrkārt, pēc tā dzīvestila, kvalitātes un ieņēmumiem atpaliekam no citām valstīm. Bet tajā brīdī, kad mēs šim [līmenim] sāksim tuvināties, kam mēs visi ticam, tad, protams, mēs būsim tāds pats mērķis kā zviedri un somi. Un te ir jautājums par vidi. Mums vajadzētu nodrošināt, lai pie mums ierodas kvalificēti cilvēki,” sacīja Krūmiņš.
Vēsturnieks TV24 raidījumā pieminēja arī Lietuvas ekonomikas izrāviena cēloni, proti, viņi esot spējuši piesaistīt “vairākus tūkstošus labi kvalificētu cilvēku” darba tirgum, pārsvarā informācijas tehnoloģiju nozarē tad, kad Baltkrievijā bija problēmas. “Un tas momentāli deva grūdienu! Bet arī lietuvieši tagad saka, ka Viļņas pilsētas seja un valoda ir pamainījusies tāpēc, ka tur ir ļoti daudz baltkrievu. Tam visam ir plusi un mīnusi. Mēs varam risināt [problēmas] īstermiņā, bet vai mēs to gribam? Protams, ka negribam,” rezumēja vēsturnieks Krūmiņš, runājot par imigrācijas jautājumiem kā Eiropā, tā Latvijā.
Pilnu TV24 raidījumu “Dienas personība ar Veltu Puriņu” variet skatīties video šeit:
