Vēsturnieks: Krievijas kodolieroči pašlaik līdzinās “čemodānam bez roktura” – tos ir grūti nest, bet gandrīz neiespējami izmantot 0
Krievijas ārpolitika un militārā stratēģija jau gadiem raisa diskusijas pasaules līderu vidū. Lai arī kodolieroču tēma vienmēr ir bijusi pamatots jautājums, Vladimirs Putins šo jautājumu aktualizē arvien biežāk. Vai kodolieroči Krievijas arsenālā ir reāls drauds vai arī tikai simbolisks spiediena instruments? Par šo un citiem jautājumiem TV24 raidījumā “Globuss” diskutēja vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.
Kā skaidro Daukšts, Krievijas kodolieroči pašlaik līdzinās “čemodānam bez roktura” – tos ir grūti nest, bet arī gandrīz neiespējami izmantot “Krievijā ir divas kodolieroču pielietošanas programmas. Viena bija aktuāla ap 2020. gadu, bet jaunākā tika apstiprināta nesen pēc Baidena un Trampa tikšanās Vašingtonā. Tomēr šo programmu praktiskā realizācija ir gandrīz neiedomājama,” uzsver eksperts.
Daukšts arī atgādināja par Putina agrākajiem izteikumiem, kad viņš, apzināti provocējot starptautisko sabiedrību, runāja par kodolieroču izmantošanu. “Putins savulaik mierināja Krievijas sabiedrību, sakot: “Neuztraucieties, mēs visi nokļūsim paradīzē.” Krievijā jautājums par goda uzturēšanu un par atbildes triecieniem vēsturiskajām paralēlēm ir ļoti specifisks punkts, uzskata vēsturnieks.
Daukšts norāda, ka Krievijas politika un ārpolitiskā stratēģija bieži vien ir vērsta uz pagātnes glorifikāciju un vēsturisko paralēļu meklēšanu. “Krievijas diskusijās par ārpolitiku bieži vien tiek atsaukti vēsturiski piemēri, piemēram, mongoļu-tatāru uzbrukumi, kurus cenšas sasaistīt ar mūsdienām.” Tā tiek veidots naratīvs, ka, ja Krievija saēda tatāru-mongoļu jūgu, tā tagad arī gribēs sagraut arī NATO jūgu un kļūt par valsti, kurai nav robežu.
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
