– Savā ziņā partijas nomenklatūra mūsdienu izpratnē bija korporatīvs, mafiozs grupējums? 19
– Jā, kompartija par savējiem rūpējās. Cilvēks varēja prognozēt dzīvi vairākus desmitus gadu uz priekšu: tagad es strādāju tur un tur, pēc tam aiziešu pensijā, darīšu to un to un saņemšu tik un tik. Tas bija grupējums ar savu noteiktu morāles kodeksu, ar savām iekšējās uzvedības normām un standartu. Tie, kas tām neatbilda, tika “atlasīti” karjeras gaitā un tālāk par zemākajiem pakāpieniem netika. Turklāt šīs normas lielā mērā jau bija institucionalizētas. Cilvēki nāca un gāja, bet normas palika. Vienīgais, šī sistēma nespēja mainīties. Bija nemitīgas reorganizācijas, jo pati partija sāka just, ka sistēma slikti strādā. Bet efekta nebija. Faktiski partija centās vadīt visas tautsaimniecības nozares, jo katrai nozarei bija sava CK nodaļa. Tā bija struktūra, kas pastāvēja virs ministrijām un kam bija daudz vairāk varas, bet kas tajā pašā laikā veica apmēram vienas un tās pašas funkcijas ko ministrijas.
