Vēsturisks panākums, krievi kaitina Putinu, Ušakovam draud nepatikšanas. Nedēļas notikumu apskats 57
Vēsturisks panākums
Svētdien Latvijas izlase čempionātu noslēdza ar trešo vietu, spēlē par bronzas medaļām ar 4:3 uzvarot amerikāņus.
Latvijai tas ir kļuvis par visu laiku panākumiem bagātāko čempionātu. Iepriekš labākais rezultāts bija trīsreiz izcīnītā septītā vieta.
Latvijas izlase čempionātu sāka ar diviem zaudējumiem, ar 0:6 piekāpjoties Kanādai un 1:2 – Slovākijai. Pēc tam pirmoreiz čempionātu vēsturē izdevās uzvarēt čehus (4:3 papildlaikā), kā arī ar 2:1 pārspēt Norvēģiju, ar 3:2 – Slovēniju, ar 7:0 – Kazahstānu un papildlaikā ar 4:3 – Šveici. Pēdējā mačā iegūtie punkti ļāva ne tikai iekļūt ceturtdaļfinālā, bet izcīnīt trešo vietu B apakšgrupā.
Latvijas hokejisti ceturtdaļfinālā pārspēja Zviedriju ar 3:1, bet pusfinālā ar 2:4 zaudēja Kanādai.
Par pasaules meistarsacīkšu uzvarētājiem kļuva kanādieši, kuri izšķirošajā mačā ar 5:2 bija pārāki par Vāciju.
Krievi kaitina Putinu
Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu tīšuprāt kaitināja Ukrainā karojošo krievu leģions “Krievijas brīvība” un “Krievu brīvprātīgais korpuss”, kuru brīvi iegāja Krievijas teritorijā un ieņēma vairākas apdzīvotas vietas. Tādējādi krievu leģions parādīja, cik neaizsargāta ir Krievijas robeža.
Sociālajos tīkos izplatīti vairāki video, kuros “Krievu brīvprātīgā korpusa” pārstāvji apgalvo, ka atrodas Krievijas teritorijā un izplatījuši aicinājumu cīnīties pret Kremļa režīmu, vienlaikus aicinot Krievijas pierobežas reģionu iedzīvotājus “palikt mājās un nepretoties”: “Mēs neesam jūsu ienaidnieki. Brīvība ir tuvu!”
Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs apstiprinājis, ka Ukrainas diversantu grupa “iekļuva Graivoronas rajona teritorijā”. Pirmdienas vakarā noticis uzbrukums Federālā drošības dienesta (FSB) ēkai
Apgabalā izsludināts pretterorisma režīms un plāns “Ēdelveiss”, kas paredz visu ministrijas darbinieku izsaukšanu uz policijas nodaļām.
Sociālajos tīklos izplatītajos video redzams, ka vietējie iedzīvotāji panikā bēg no Belgorodas, izraisot milzīgus sastrēgumus. Cilvēki lamā amatpersonas, jo nav nodrošinātas bumbu patvertnes, kur paslēpties trauksmes gadījumā.
Ukraina tikmēr paziņojusi, ka operāciju Belgorodā veic tikai Krievijas pilsoņi.
“Ukraina ar interesi vēro notikumus Belgorodas apgabalā Krievijā un pēta situāciju, bet tai nav nekāda sakara ar to,” Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja.
Ušakovam draud lielas nepatikšanas
Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt pie kriminālatbildības vairākas personas par kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar 2018.gadā Rīgas domes ieviestajiem braukšanas maksas atvieglojumiem uzņēmuma “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) pārvadājumu maršrutos, aģentūru LETA informēja prokuratūra.
LETA jau rakstīja, ka lietā iesaistīts bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) un viņa toreizējais vietnieks Andris Ameriks, kuri patlaban ir Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpat lietā iesaistīts Rīgas domes Satiksmes departamenta kādreizējais vadītājs, bijušais pašvaldībai piederošās “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Emīls Jakrins un “Rīgas satiksmes” bijušais vadītājs Leons Bemhens, kā arī Amerika kādreizējais partijas biedrs Aleksandrs Brandavs, kurš 2018.gadā bija RMS patiesais labuma guvējs.
Prokuratūra informēja, ka bijušais RMS pastarpinātais īpašnieks saukts pie kriminālatbildības par materiālu vērtību – kukuļa – lielā apmērā piedāvāšanu divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām par to, lai tās nodrošinātu, ka Rīgas domē tiek izstrādāti un pieņemti attiecīgie normatīvie akti un lēmumi šādu braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanai.
Savukārt divas bijušās “Rīgas satiksmes” amatpersonas sauktas pie kriminālatbildības par svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšanu) lielā apmērā un organizētā grupā, un par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā, kuras izraisīja smagas sekas.
Šīs personas apsūdzētas par mērķtiecīgu un saskaņotu darbību veikšanu, lai, pretēji Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” interesēm, nodrošinātu minēto braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanu RMS maršrutos, kā rezultātā tika nodarīts mantisks zaudējums lielā apmērā – ne mazāk kā 10 176 756 eiro.
Saistībā ar minētajiem nodarījumiem Ģenerālprokuratūra arī nosūtījusi ierosinājumu Eiropas Parlamentam par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret diviem pašreizējiem deputātiem, lai varētu tos apsūdzēt par kukuļņemšanu, krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Lietu kriminālvajāšanai nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš iepriekš informēja, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un pilnsabiedrības pastarpinātais īpašnieks vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu.
Vienošanās paredzēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pilnsabiedrība varētu saņemt no Rīgas domes caur tās kapitālsabiedrību maksājumus par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu, un 30% no šiem ieņēmumiem katru mēnesi skaidrā naudā kā kukuli maksāt Rīgas domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Šādus papildu ienākumus pilnsabiedrība un tās dalībnieki guva no 2018.gada maija līdz 2020.aprīlim.
Lai panāktu grozījumus normatīvajos aktos, divas citas pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas sagatavoja un sniedza lēmumpieņēmējiem nepatiesu informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas pamatotību un ietekmi uz pašvaldības un tās kapitālsabiedrības saimnieciskajām interesēm.
LETA jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas tiesa 2022.gada 9.septembrī RMS atzina par maksātnespējīgu, līdz ar to uzņēmuma apkalpotajos maršrutos pasažieru pārvadājumi vairs netika nodrošināti.
RMS ekspresbusu pakalpojumus Rīgā sniedza saskaņā ar 2018.gadā noslēgto līgumu. No 2019.gada līdz pērnā gada rudenim “Rīgas satiksme” par sniegto pakalpojumu, pārvadājot pasažierus, RMS samaksāja 25 miljonus eiro.
RMS pieder SIA “B-Bus”, kuras patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.
Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa pērn decembrī attaisnoja Ušakovu krimināllietā par aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu. Prokuratūra apsūdzību Ušakovam uzrādīja 2021.gada nogalē pēc Krimināllikuma panta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu aprites aizlieguma pārkāpšanu.
2021.gada novembrī EP atcēla Ušakovam deputāta imunitāti. Ušakovs gan saglabā EP deputāta pilnvaras, jo tās ir Latvijas valsts piešķirtas viņam kā eiroparlamentārietim un neviena cita iestāde tās nevar atņemt.
