Vēl vienu HES nevajag, bet vēsturiskās jāturpina izmantot 0
Pļaviņu hidroelektrostacija (HES) pēc uzstādītās jaudas ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un viena no lielākajām visā Eiropā. Tās jauda ir 908 MW – par 506 MW vairāk nekā Rīgas HES, bet Daugavas vecākajai HES, kas atrodas Ķegumā, ir vēl teju divas reizes mazāka jauda.
Daugava ir būtisks resurss, ko jau vēsturiski esam ļoti aktīvi izmantojuši, un desmitiem gadu tas mums ļāvis saražot ievērojamu daudzumu no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa.
“Latvenergo” HES Tehniskais direktors Andris Zēģele stāsta, ka pirmā HES Latvijā radās 1901. gadā, kad par HES tika pārtaisītas Smiltenes muižas dzirnavas uz Abulas upes. Tālāk jau Latvijas brīvvalsts laikā sākās pirmais nopietnais HES būvniecību bums, kas beidzās ar tiem laikiem ļoti ievērojamā Ķeguma HES uzbūvēšanu. Šogad šai stacijai, tāpat kā visam “Latvenergo” koncernam, aprit jau 80 gadi.
Unikāla būve
“Nākamā plānā bija Pļaviņu HES, kuras projektēšanas laikā notika dažādas izmaiņas. Bija plānots gan cits novietojums, gan tika izskatīta iespēja no Ķeguma līdz Pļaviņu pilsētai būvēt pat trīs mazākas jaudas stacijas, nevis vienu lielu.
Pļaviņu HES ir unikāla būve vairāku aspektu dēļ. Lai arī dažos izvērtējumos esošo būves atrašanās vietu atzina par būvniecībai neatbilstošu vai pat riskantu, 1956. gadā staciju tomēr nolēma būvēt esošajā vietā. Grūti viennozīmīgi atbildēt, kāpēc tolaik bija šāds lēmums, bet fakts ir tāds, ka būve atrodas uz mīkstajām gruntīm – morēna mālsmilts un smilšmāla. Parasti tik masīvas hidrotehniskas būves mēģina celt uz klinšainiem iežiem – dolomīta, granīta utt.
Šāds tā laika lēmums, protams, tagad mums ekspluatācijā nes zināmas problēmas un īpatnības,” norāda Zēģele. Viņaprāt, viens no tā laika apsvērumiem varētu būt bijis saistīts ar būvniecības loģistiku – tuvumā esošajiem transporta mezgliem un karjeriem, kas atvieglojis celtniecību un samazinājis izmaksas. Arī augštecē esošais krastu stāvums ļāvis izveidot apjomīgu ūdenskrātuvi.
“Nevajag gan pārprast,” uzsver HES tehniskais direktors. Ne par ko nav jāuztraucas – viss ir drošs, bet, ja salīdzina visus trīs lielos Daugavas HES, Pļaviņās esot visvairāk problēmjautājumu.
“Gan pazemes ūdens spiedieniem, gan deformācijām, gan citiem mērījumiem sekojam līdzi ar modernākajām ierīcēm. Kā jebkurā tik masīvā būvē – notiek deformācijas, bet šīs izmaiņas ir daudz mazākos apmēros nekā noteikts. Mēs runājam par milimetra daļām, nevis milimetriem un centimetriem, taču arī tam mēs pievēršam uzmanību,” stāsta Zēģele.
Otra būves unikalitāte ir tās kompaktums – ūdens pārgāzne novietota virs ražošanas telpām, savukārt zem pārgāznes atrodas arī Latvijā vienīgais autotunelis. Kopumā, līdzīgā vietā un veidā uzbūvēta HES atrodas vēl tikai Krievijā.
Jaudas pieaug
Interesanti, ka Latvijas teritorijā notiekošā iespaids uz pieteci Daugavā ir tikai ap 25–30%, kas nozīmē, ka lietusgāzes Latvijā neko daudz pieteci neietekmē. Lielākā ietekme nāk no Baltkrievijas un Krievijas, no kurienes upe iztek.
“Protams, situācijās, kad ir sausuma periodi un uznāk lielas lietavas, teritorijas applūst. Tas nav tāpēc, ka HES kaut ko nedara, kā nākas. Tas ir tāpēc, ka grunts ir tik sausa, ka nespēj tik ātri uzsūkt ūdeni. Mēs ūdens līmeni varam ietekmēt tikai tiktāl, cik sniedzas mūsu ūdenskrātuve.
Pļaviņu HES gadījumā tas ir nedaudz aiz Zeļķu tilta, bet ikdienā ūdens līmenis ūdenskrātuvē “staigā” apmēram metra robežās. Pīķa stundās, kad ir lielāks patēriņš un nepieciešams elektrību saražot vairāk, līmenis samazinās, bet, agregātus apturot, ūdenskrātuvē ūdens līmenis atkal atgriežas iepriekšējā līmenī,” uzsver Zēģele.
Kā ir ar iespēju HES modernizēt un attīstīt, uzlabojot turbīnu jaudu un efektivitāti? Zēģele sacīja, ka, tāpat kā citu atjaunojamo resursu gadījumā, arī hidroelektrostaciju iekārtu ražotāji attīstās un piedāvā arvien efektīvākas iekārtas.
Tieši šobrīd norit hidroagregātu rekonstrukcija, kas līdz ar pēdējās turbīnas nodošanu ekspluatācijā palielinās Pļaviņu HES jaudu līdz 924 MW. HES nododot ekspluatācijā 1966. gadā, tās jauda bija 825 MW. Ikviena rekonstrukcija paildzina iekārtu mūžu par 30–40 gadiem, kas nozīmē, ka jau 2030. gadā varētu tikt izskatīta iespēja rekonstruēt pirmos rekonstruētos hidroagregātus.
Tomēr Zēģele uzsvēra, ka īpaši lielāku jaudu Pļaviņu HES vairs nevarēs sasniegt, jo viss beigās atduras pret Daugavas pieteci, HES kritumu un esošās būves ģeometriskajiem izmēriem. 2023. gadā plānots pabeigt visu trīs lielo HES hidroagregātu rekonstrukcijas.
Vēl vienu HES nevajag
Vai Latvijai vajag vēl vienu lielu HES? Zēģele sacīja, ka saule, vējš un ūdens nerada nekādus izmešus, kas tos padara par labiem enerģijas ieguves avotiem, turklāt Latvija joprojām ir elektrību importējoša valsts, kas nozīmē, ka vēl viens HES par sliktu nenāktu, taču svarīgāk ir tas, ka mainījusies sabiedrība.
“Jāņem vērā divi aspekti – sociālais un vides, kā arī ekonomiskais. Esam pētījuši elektrības cenu prognozes, iekārtu un būvniecības izmaksas u. c. aspektus, secinot, ka, piemēram, Daugavpils HES bez valsts vai ES atbalsta pagaidām nav rentabls projekts. Bet no vides aspekta raugoties, HES noteikti atstās uz to ietekmi. Daugavas loki neizzudīs, bet noteikti vairs nebūs tik izteikti kā tagad, lielas teritorijas arī applūstu.”
Runājot par mazajām HES, Zēģele sacīja, ka labi uzturētas un pamatotās vietās uzbūvētas stacijas varētu droši turpināt strādāt. Kā piemēru viņš minēja arī “Latvenergo” piederošo mazo Aiviekstes HES ar jaudu 0,8 MW (pēc nākamgad pabeigtās rekonstrukcijas jauda pieaugs līdz 1,5 MW, kas to padarīs par lielāko mazo HES Latvijā). Pēc rekonstrukcijas HES spēs darboties pilnībā automātiski – bez fiziskas personāla klātbūtnes.
“Nav noslēpums, ka virkne mazo HES radās laikā, kad dzima OIK. Mazos HES cēla arī vietās, kur tam nebija pamatojuma. Šādas mazās HES pārstāj funkcionēt līdz ar atbalsta perioda beigām vai arī darbojas dažas nedēļas pavasarī,” atklāja “Latvenergo” pārstāvis.
Dabas resursu nodoklī – miljoni
Daugavas HES jebkāda veida lēmums par OIK nekādi neietekmēs, jo šīs stacijas strādā brīvā tirgus apstākļos un visu elektrību pārdod “NordPool” biržā. Savukārt Aiviekstes HES atbalsta periods ir līdz 2028. gada beigām, pēdējo gadu laikā atbalsta apmēram stacijai samazinoties gandrīz par trīs reizēm. Bet Zēģele sola, ka Aiviekstes HES turpinās darboties arī bez atbalsta.
Otrs HES darbību ietekmējošs faktors ir 2017. gadā ieviestais dabas resursu nodoklis par elektroenerģijas ražošanai HES izmantoto ūdeni. Ik gadu šajā nodoklī uzņēmums samaksā vairāk nekā trīs miljonus eiro. Zēģele sacīja, ka, no vienas puses, ūdens kā resurss ūdens prieku baudītājiem ir par velti, bet, no otras puses, no ūdens tomēr iegūst elektroenerģiju, kas nozīmē, ka nodoklis par šāda resursa izmantošanu varētu būt attiecināms.
Uzziņa
