Vēsturiski un interesanti fakti par fermām un lauksaimniecību 0
Lauksaimniecības pirmsākumi meklējami teju 10000 gadus p.m.ē. senā pagātnē, kad dažādas ciltis sāka audzēt produkciju kopīgām vajadzībām. Lauksaimniecības zemēs piekopa septiņu dažādu augu audzēšanu – kvieši, rudzi, mieži, zirņi, lēcas, rūgtais vīķis, lins. Lauksaimniecība kā rūpniecības nozare arī pastāv krietni senāk, kā piemēram, kredīts Latvijā (krieviski: “kredit v latvii”). Bet ko vēl vēsture un mūsdienu zinātne spēj atklāt par lauksaimniecību un fermām? Ja arī jūs pastiprināti interesējaties par šo jomu, droši lasiet tālāk, lai uzzinātu, iespējams, jaunus un iepriekš nezināmus faktus.
- Drīz vien pēc lauksaimniecības uzsākšanas tika izgudrots arkls. Vieni no senākajiem arkliem tika izgatavoti no asinātiem koku zariem. Arkls vispasaules vēsturē tiek minēts kā viens no svarīgākajiem cilvēces izgudrojumiem kopējās sabiedrības attīstībā.
- Augļkopība tika uzsākta laikā starp 6000 līdz 3000 gadiem p.m.ē., ar vīģēm kā vienu no pirmajiem kultivētajiem augļiem.
- Augļkopībā augstākie un lielākie koki vai krūmi ne vienmēr saražo lielāko augļu daļu. Augu augstuma kontrole palīdz ražot vairāk augļus mazākā “telpā”. Augļkopji bieži maina koka formu, apgriežot zarus vai novirzot zarus augt noteiktā virzienā. Augļu koka forma spēj ietekmē tā mūža ilgumu un augļu lielumu.
- Banāni ir pirmajā vietā pasaulē kā augļu kultūra. Pēc kviešiem, rīsiem un kukurūzas tie ierindojas 4. vietā ar lielāko kopējo ražas apjomu. Indija izaudzē visvairāk banānu nekā jebkura cita valsts pasaulē. Filipīnas, Ķīna un Ekvadora aiz Indijas ir nākamie trīs lielākie banānu audzētāji un ražotāji.
- Lauksaimnieki bieži savu saimniecību malās blīvi sastāda garus kokus. Šie koki darbojas kā vējdzirnavas, aizturot vēja plūsmu un palīdzot novērst augsnes eroziju.
Grenlandes vikingi savulaik pameta lauksaimniecību un tā vietā nodevās roņu medībām, tieši tāpat kā inuīti. - Iztikas lauksaimnieki jeb naturālās saimniecības pārstāvji ir tādi lauksaimnieki, kuri katru dienu savās saimniecībās saražo tikai tik daudz pārtikas, kas viņiem nepieciešama, lai spētu pilnībā izdzīvot. Viņiem pieejamas pietiekams daudzums pārtikas rezerves, lai komfortabli nodrošinātu iztiku sev un savām ģimenēm. Lauksaimniecības produkti šādās saimniecībās parasti nav paredzēti pārdošanai tirgū.
- 1900. gadu sākumā Marija Izabella Freizere apmeklēja Ķīnu un atgriežoties Jaunzēlandē atveda sev līdzi kiwi augļa sēklas. 1910. gadā viņai izdevās uzaudzināt pirmo kivi šajā valstī. Šobrīd Jaunzēlande saražo 1/3 no visas pasaules kivi augļiem.
- 95% aptaujāto patērētāju, kuri ikdienā izvēlas iegādāties tieši bioloģiskās lauksaimniecības produktus, apgalvo, ka galvenais iemesls, kāpēc viņi to izvēlas ir tāds, ka viņi vēlas izvairīties no pesticīdiem. Patiesībā, viņiem nav ne jausmas, ka bioloģisko lauksaimniecību fermās nav aizliegts izmantot pesticīdus un daudzas no tām tos arī izmanto.
- Visā pasaulē izaudzē vairāk nekā 6000 dažādu šķirņu ābolus. Lielākais ražotājs ir Ķīna, kam seko Amerikas Savienotās Valstis, Irāna, Turcija, Krievija, Itālija un kā pēdējā – Indija. Latvijā populārākās ābeļu šķirnes ilgus gadus ir bijušas – Auksis, Antonovka, Tellissare, Rožāboli, Ligol, Baltais dzidrais un Delikatese.
- Amerikāņu patērētāji tērē tikai 10% no saviem ienākumiem pārtikas iegādei, kas ir zemākais rādītājs visu valstu starpā. Noteikti jāpiemin, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir aptuveni 2,2 miljoni saimniecību, kas nodarbojas ar visdažādāko veidu lauksaimniecību, augļkopību un fermu uzturēšanu.
- Mūsdienu lauksaimnieki šodien saražo 262% vairāk pārtikas ar 2% mazāk izejvielu (piemēram, sēklas, darbaspēks, mēslojums u.c.) nekā viņi to spēja 1950. gadā.
Paldies mūsu sadarbības partneriem no CredX, populārāko ātro kredītu salīdzināšanas tiešsaistes vietnes, ar kuru iesaisti tapuši šo vēsturisko un neparasto faktu apkopojums par fermām un lauksaimniecību.