“Vēsturiski nelikumīgais” Rīgas budžets 3
Nelikumīgs brāķis gan no finansiālā, gan politiskā viedokļa – tā Rīgas domes (RD) nākamā gada budžetu komentē pašvaldības opozīcijas frakcijas. Savukārt domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) to slavē kā vēsturisku.
Mēģinājums veidot divkopienu valsti?
Apzinoties, ka opozīcijai iebildumu būs daudz, budžeta skatīšana pēc Ušakova ierosinājuma tika sākta šodien un ļoti iespējams turpināsies vairākas dienas. Sēde ar pārtraukumiem trešdien ilga astoņas stundas.
LASI VĒL: “Neesmu pārliecināts, ka puse šobrīd izieu alkohola pārbaudi.”
Taču jau šodien pirms sēdes visas opozīcijas frakcijas pauda viedokli, ka to neatbalstīs. “Politiskā ziņā šis budžets faktiski ir mēģinājums veidot Latvijā divkopienu valsti un vājināt latviešu valodu, ko “Saskaņa” sāka jau pirms vairākiem gadiem referendumā par divvalodību. Uz kopējā izdevumu fona latviešu valodas kursiem atvēlēts niecīgs finansējums. No finansiālā viedokļa šīs budžets ir stagnējošs un nerisinās nevienu no sasāpējušajām Rīgas problēmām. Vienīgais šī budžeta “teikuma priekšmets” ir naudas iepumpēšana “Rīgas satiksmē”,” jau rīta pusē paziņoja Nacionālās apvienības (NA) RD frakcijas vadītājs Nauris Puntulis. Nacionāļi pievērsa uzmanību nesaprotami lielam budžeta deficītam (48,3 miljoni eiro), nepietiekamam finansējuma valsts valodas kursiem un citiem jautājumiem.
Taču galvenie NA un citu opozīcijas frakciju iebildumi saistīti ar 108,4 miljonu eiro dotāciju “Rīgas satiksmei”. Latvijas Reģionu apvienības/”Latvijas attīstībai” (LRA/”LA”) frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce atgādināja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem šādas dotācijas pašvaldība drīkst piešķirt tikai tad, ja saņemti aprēķini un pamatojums. “Rīgas satiksme” šādus dokumentus neesot iesniegusi.
“Desmito daļu no pilsētas budžeta RD vadība ar aizvērtām acīm vēlas atdot “Rīgas satiksmei”. Neesam saņēmuši ne aprēķinus, ne pamatojumu, kāpēc šāda summa ir nepieciešama. Ja aprēķini nepastāv, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem šāda rīcība ir pretrunā ar likumu,” norādīja Pūce. Tādēļ LRA/”LA” rosinās nelemt par šo dotāciju un 108,4 miljonus eiro novirzīt RD rezerves fondā līdz brīdim, kad uzņēmums iesniegs nepieciešamos dokumentus.
Opozīcija ceļ trauksmi arī par citām subsīdijām. Piemēram 2,3 miljonu eiro atvēlēšanu uzņēmumam “Rīgas meži” un vēl gandrīz divu miljonu eiro – nodibinājumam “Riga.lv”, kura galvenais uzdevums ir pašvaldības interneta portāla uzturēšana.
Ušakovs: “Būs labāk nekā plānots.”
Turpretim Ušakovs lielās, ka pašvaldības ieņēmumi ne vien sasnieguši pirmskrīzes līmeni, bet arī pirmo reizi vēsturē pārsnieguši 900 miljonu eiro slieksni. Tiesa, pirms krīzes, 2008. gadā, pašvaldības budžets bija ar proficītu (ieņēmumi 863 miljoni, izdevumi, 846 miljoni), bet pēdējos divus gadus tas tiek plānots ar deficītu (2017. gadā – 71,%, 2018. gadā – 5,4%). Ušakovs gan uzsvēra, ka tās esot ļoti pesimistiskas prognozes un visticamāk rezultāts būšot daudz labāks. Rīgas mērs lepojās, ka domei izdevies samazināt savu saistību slogu – rēķinot kopā pamatsummu un procentus, pašvaldības ilgtermiņa saistību summa šogad sarukusi līdz 888,3 miljoniem eiro.
Viņš arī noraidīja pārmetumus par nesaprotamu dotāciju “Rīgas satiksmei”. Tā esot nepieciešama, jo uzņēmums veicot sociālo funkciju, turklāt, ja līdz šim par tā sauktajām “nulles biļetēm” (piemēram, pensionāriem, skolotājiem) netika iekasēts PVN, tad turpmāk tas tiks aprēķināts arī šim biļetēm un pašvaldībai nāksies valstij samaksāt aptuveni 12 miljonus eiro. Savukārt “Rīgas mežiem” dotācija esot nepieciešama, lai īstenotu funkcijas kas saistītas ar Rīgas pilsētas parku un dārzu apkopšanu.
Komentējot gandrīz divu miljonu subsīdiju nodibinajumam “Riga.lv”, Ušakovs skaidroja, ka pilsētas interneta portāls sniedzot ļoti būtisku informāciju iedzīvotājiem par pašvaldības pakalpojumiem. Turklāt nākamgad portālam būšot papildus slodze ar simtgades pasākumu atspoguļošanu. Opozīcijas deputāti gan ironizēja, ka Rīgas domes portāla subsīdijas vairākkārt pārsniedz, piemēram, interneta ziņu portāla DELFI apgrozījumu.
Protestē pret Āgenskalna tirgus slēgšanu
Kamēr domnieki gatavojās lemt par nākamā gada budžetu pie Rātsnama ēkas sapulcējās ap divdesmit protestētāju (viņu vidū arī opozīcijas frakciju pārstāvji), aicinot nepieļaut Āgenskalna tirgus nonākšanu privāto īpašnieku rokās. Kā vēstīts Āgenskalna tirgus tiek slēgts rekonstrukcijai, bet tā nākotne pagaidām ir miglā tīta, jo dome neplāno ieguldīt savu naudu tirgus atjaunošanā. “Pašvaldības uzdevums pirmkārt ir ieguldīt līdzekļus objektos, kas nodrošina pašvaldības funkcijas – izglītība, kultūra, veselība, sports, sociālās funkcijas un tā tālāk. Ieguldīt nodokļu maksātāju naudu objektā, kur privāti uzņēmēji nodarbojas ar tirdzniecību nebūtu pareizi,” teica Ušakovs uzsverot, ka Āgenskalna tirgus tiks saglabāts. Īpašuma departamentam esot dots uzdevums sagatavot caurspīdīgu kārtību privāto investoru piesaistei.
Līdz priekšlikumu izskatīšanai vai debatēm dome vēl nav tikusi. Visa pirmā diena tika pavadīta opozīcijas deputātiem izjautājot RD Finanšu departamenta direktori Ilgu Tiknusi, bet atbildes lielākotie sbija vispārīgas. Piemēram uz jautājumu, kādēļ pašvaldībai plānots tik liels budžeta deficīts, Finanšu departamenta direktore atbildēja, ka “attīstības plāni jārealizē un ar esošajiem ieņēmumiem nepietiek”. Viņa arī nespēja konkrēti atbildēt uz jautājumiem par to, kā pašvaldība analizējusi piešķiramo dotāciju apmēru “Rīgas satiksmei”, “Rīgas mežiem” un “Riga.lv” – viņa paļaujoties uz aprēķiniem ko veikuši paši uzņēmumi. Iztaujāšanai kļūstot asākai, ierēdni īpatnējā veidā centās aizstāvēt sēdes vadītājs Ušakovs – izsakot indīgas piezīmes par opozīcijas deputātu uzdotajiem jautājumiem un veselo saprātu. Piemēram, deputātam deputātam Vilnim Ķirsim ieteica labāk ar jautājumiem vērsties pie ārsta nevis finanšu departamentā un tamlīdzīgi. Darbu pie budžeta izskatīšanas Rīgas dome turpinās ceturtdien.
UZZIŅA
Rīgas domes 2018. gada budžeta projekts skaitļos
Ieņēmumi: 906,6 miljoni eiro
Izdevumi: 954,9 miljoni eiro
Budžeta deficīts: 48,2 miljoni eiro
Ieņēmumus veido: 702 miljoni eiro (Nodokļu ieņēmumi no IIN, NĪN, azartspēļu un dabas resursu nodokļa, 23 miljoni eiro (Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, nodevām, naudas sodiem, pašvaldības īpašuma iznomāšanas un pārdošanas, kā arī kapitāla izmantošanas) 152 miljoni eiro (Pašvaldību budžeta transferti, valsts budžeta dotācijas) 28 miljoni eiro (Budžeta iestāžu ieņēmumi)
Galvenās izdevumu pozīcijas
Dotācija uzņēmumam “Rīgas satiksme”: 108,4 miljoni eiro
iemaksa pašvaldību izlīdzināšanas fondā: 91 miljons eiro
Saistības par Dienvidu tilta būvniecību: 54 miljoni eiro
Investīcijas izglītības iestādēs: 21,8 miljoni eiro
Ielu izbūve un pārbūve: 15,7 miljoni
Ielu remontdarbiem: 13,1 miljons eiro
Sociālā budžeta palielināšanai: 6,5 miljoni eiro (kopumā sociālais budžets pieaugs no 6 471 860 līdz 67 903 170 eiro).
