Ventspilī tiek plānots, kā “tehniski atrisināt” Lemberga virzīšanu mēra amatam 88
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ventspili sagaida viena no divām iespējām – vai nu notiks vēsturiska vienošanās, kad “kara cirvji” tiks nolikti malā un pilsētas iedzīvotāju interesēs abas karojušās puses sāks sarunāties un sadarboties, vai būs ārkārtas domes vēlēšanas.
Trešā, mazāk ticamā iespēja, ir, ka partija “Latvijai un Ventspilij” atradīs veidu, kā domes priekšsēža amatā ievēlēt Aivaru Lembergu.
A. Lembergs šo pilsētu ir vadījis vairāk nekā 30 gadus, bet pēc notiesājoša pirmās instances tiesas sprieduma atrodas apcietinājumā un pats domes sēdēs nevar piedalīties.
Līdz ar to balsis sadalās uz pusēm – sešas ir partijai “Latvijai un Ventspilij”, bet sešas – pārējiem četriem politiskajiem spēkiem, no kuriem tikai vienam – “Jaunajai Vienotībai”/Latvijas Reģionu apvienībai – ir bijusi iespēja strādāt Ventspils domē. Pārējās partijas – Nacionālā apvienība, “Latvijas attīstībai” un Jaunā konservatīvā partija – tajā ievēlētas pirmo reizi.
Tas arī iedragāja vairākas desmitgades valdošā spēka pozīcijas. “Latvijai un Ventspilij” (“LunV”) uzvarēja Ventspils domes vēlēšanās un virzīs mēra amatam A. Lembergu, jo viņš ir ieguvis lielāko vēlētāju atbalstu, “Latvijas Avīzei” apstiprināja Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka nevienai citai partijai priekšsēdētāja posteni “LunV” neatdos.
Vēlēšanu uzvarētāji vēl domāšot, kā to “tehniski atrisināt”, bet J. Vītoliņam esot padomā arī plāns “B”, jo līdz 1. jūlijam, kad uz sēdēm sanāks jaunās domes, vēl ir laiks. No citiem politiskajiem spēkiem ievēlētie deputāti nav gatavi balsot ne par A. Lembergu, ne par viņa dzīvesbiedri Kristīni Lembergu, kura arī ir ievēlēta un vērtēta kā kandidāte uz vadošo amatu pašvaldībā.
Taču, ja valdošā partija uz priekšsēdētāja posteni izvirzītu citu pretendentu, piemēram, kādu no tagadējiem vietniekiem – Jāni Vītoliņu, Gunti Blumbergu vai Didzi Ošenieku –, tad to varētu apspriest, atzina vairāki opozicionāri. Zināms – ja tik tālu nonāktu, tad mēra kandidāts varētu būt D. Ošenieks.
Dome var palikt bez vadības
Jaunās domes uz pirmo sēdi sanāks 1. jūlijā. Ja kādā pašvaldībā priekšsēdētāju neizdodas ievēlēt, tad tās darbu vada izpilddirektors. Ventspils domes izpilddirektors ir Aldis Ābele. Jau vairākus gadus Ventspils domi vadīja priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš, jo mēram A. Lembergam piemērotais drošības līdzeklis viņam liedza pildīt šos pienākumus.
Taču tagad dome paliktu vispār bez vadības. Ja divu mēnešu laikā neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju un vietnieku, tad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var rosināt domes atlaišanu.
Tas nenozīmē, ka ministrs to nekavējoties arī izdara. Jāatgādina, ka Dundagas novada gadījumā ministrija vairākkārt vērsās pie pašvaldības ar atgādinājumu izpildīt šo pienākumu un tikai pēc trīs mēnešiem ierosināja domes atlaišanu. Arī Jēkabpils dome bez mēra nostrādāja ilgāk.
Pilns pirmās instances tiesas spriedums A. Lemberga krimināllietā būs pieejams 22. jūnijā, pēc kura A. Lembergs gatavojas to pārsūdzēt. Kamēr nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, A. Lembergu var izvirzīt domes priekšsēdētāja amatam. Viņa partijas biedri cer, ka līdz pirmajai jaunās domes sēdei 1. jūlijā A. Lembergam varētu mainīt drošības līdzekli.
Nekādas citas iespējas J. Vītoliņš pagaidām nav gatavs komentēt. Arī viņa partijas biedri turpināja apgalvot jau iepriekš sacīto, ka neesot nekāda pamata norobežoties no partijas līdera, kuram joprojām ir liels atbalsts vēlēšanās.
No cietuma nevar vadīt domi
“Cilvēks no cietuma nevar vadīt pašvaldību. Pilsētas vadībā ir jābūt priekšsēdētājam ar labu reputāciju. Politiskajam spēkam, kas uzvarēja vēlēšanās, ir jāapzinās, ka tā mēs atbaidām investorus, kuros tāda politiskā vide nerada uzticību, bet no tā cieš Ventspils iedzīvotāji,” “Latvijas Avīzei” sacīja Nacionālās apvienības Ventspils nodaļas vadītājs Andis Zariņš, kurš atkārtoti ir ievēlēts Ventspils novada domē.
Pilsētas domē NA pārstāvēs SIA “Bāliņi IMTK” direktors Kārlis Vočtavs, kurš ir arī Ventspils hokeja savienības valdes loceklis. K. Vočtavs sarakstā bija tikai ar 12. numuru, bet pamazām sāk aprast ar viņam negaidīto vēlēšanu iznākumu. A. Zariņš uzsvēra, ka NA ļoti atbildīgi izturas pret tai uzticēto vēlētāju mandātu, jo to domē saņēmusi pirmo reizi. NA nevarēšot balsot ne par vienu no “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāja kandidātiem.
Vienu mandātu domē ieguva arī Jaunā konservatīvā partija, kuru tajā pārstāvēs Bruno Jurševics, bet pa divām vietām ir “Jaunās Vienotības”/Latvijas Reģionu apvienības un “Latvijas attīstībai” sarakstiem. “Mēs nevaram atbalstīt politisko spēku, kas par priekšsēdētāju virza personu, kura pirmās instances tiesā ir notiesāta. Visi pārējie risinājumi ir iespējami, jo mums ir svarīgas arī Ventspils iedzīvotāju intereses.
Ventspili gaida grūti laiki, un tad ir jāapvieno spēki,” “Latvijas Avīzei” teica Ģirts Valdis Kristovskis (“JV”/LRA), kurš ir Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieks. Ar jaunu un cerīgu seju politikā, kā to novērtēja citu partiju pārstāvji, sevi piesaka “Latvijas attīstībai”, no kuras lielāko atbalstu ieguva SIA “N&J” valdes loceklis Edgars Čeporjus, kurš ir arī akciju sabiedrības “Latvijas Mediji” padomes priekšsēdētāja vietnieks.
B. Jurševics un E. Čeporjus uzskata līdzīgi – savs piedāvājums tagad ir jāgatavo vēlēšanu uzvarētājiem, jo bumba ir viņu laukuma pusē. Runa par sarunu uzsākšanu varētu būt tad, ja vadošā partija parāda, ka atsakās no A. Lemberga ietekmes, sacīja B. Jurševics, kura pārstāvētā partija būtu gatava uzņemties atbildību, piemēram, ar sociālajiem jautājumiem.
“Partijai “Latvijai un Ventspilij” ir vairākums, kurš nav izmantojams. Mēs nevaram balsot par cilvēku, kura nav klāt. Taču no tās partijas saraksta ir ievēlēti profesionāli cilvēki, kuri var vadīt domi, – Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs vai Didzis Ošenieks. Iespējams, šie kungi arī ir kādos “Latvijai un Venstpilij” plānos, bet uzvarētājiem ir jānāk ar savu piedāvājumu,” “Latvijas Avīzei” uzsvēra E. Čeporjus. Ja A. Lembergs nenoliek mandātu, tad balsis sadalās uz pusēm – seši pret seši.
Ja vienošanās nebūs iespējama, tad Ventspilī būs ārkārtas vēlēšanas, uzskata Ģ. V. Kristovskis. Viņam bija bažas, ka, nespējot rast risinājumu, vadošā partija var arī novilcināt vadības vēlēšanas vairākus mēnešus. Taču jebkurš politiskās situācijas saasinājums negatīvi atsaucas uz pilsētas uzņēmējdarbības vidi, atgādināja politiķis.
Ģ. V. Kristovskim visgrūtāk būtu apsēsties pie viena galda ar “Latvijai un Ventspilij” pārstāvjiem pēc piedzīvotajiem politiskajiem uzbrukumiem četru gadu garumā, bet esot jāpatur prātā arī iedzīvotāju intereses.
