Baltijas valstu prezidenti šodien tiekas ar Trampu 11
Šodien, 3. aprīlī, ASV galvaspilsētā Vašingtonā notiks trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās. Par godu Baltijas valstu simtgadei īpaši organizēts samits Baltajā namā ir ne vien simbolisks apliecinājums valstu sadarbībai, bet arī iespēja apspriest praktiskas rīcības soļus. Cerības lolo ne vien diplomāti un politiķi, bet arī baltiešu diasporas pārstāvji ASV.
“Tas ir ļoti ievērojams notikums, kas varbūt notiek tikai dažas reizes gadsimtā,” uzsver Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis. Kā norāda vēstnieks, kopš iepriekšējās Amerikas – Baltijas hartas pagājuši 20 gadi. Lai arī bijušas tikšanās ar ASV viceprezidentiem, kā arī ASV prezidenti ciemojušies Baltijas valstīs, šāda līmeņa tikšanās ir kas īpašs.
Vēstnieks cer, ka “Amerika parādīs īpašu attieksmi pret Baltijas valstīm tieši uz simtgades fona”. Visticamāk, tikšot pārrunātas “tradicionālas” tēmas, proti, “Amerikas ieguldījums Baltijas drošībā gan NATO ietvaros, gan divpusēji, un tālākā mūsu sadarbības perspektīva drošības jautājumos”, arī ekonomiskie sakari, investīcijas un biznesa sadarbības iespējas.
“Trešais punkts varētu būt cilvēciskie kontakti, sadarbība izglītībā, šīs sadarbības paplašināšana, sadarbība dažādās palīdzības programmās, kā arī, teiksim, atbalsts demokrātijas principu aizstāvēšanā un veicināšanā, preses brīvības un, es teiktu, arī kvalitatīvas preses aizstāvībā un veicināšanā, īpaši ņemot vērā esošo fonu pasaulē, kas saistās ar dažādu veidu hibrīdriskiem,” vērtē vēstnieks. Vēstniecība aktīvi strādā pie programmas izstrādes un plāno dažādas vizītes un dokumentus. “Darba ir daudz,” piebilst A. Teikmanis.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirms došanās uz ASV paziņojumā medijiem norādījis: “Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei, plānots pieņemt deklarāciju, kurā sagaidām spēcīgu politisku vēstījumu attiecībā uz ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai.” ASV vizītes laikā R. Vējonis plānojis ne vien satikt D. Trampu, bet arī apmeklēt Silīcija ieleju, lai tiktos ar sociālo tīklu kompāniju “Facebook” un “Google” pārstāvjiem, kā arī apmeklēt Latvijas simtgadei veltīto Nacionālās basketbola līgas spēli starp “New York Knicks” un “Milwaukee Buck”.
Atbalsts Baltijas valstīm kā NATO “priekšlīnijai”
Lietuviešu izcelsmes enerģētikas un politisko risku eksperte, vairāku grāmatu autore Agnija Griga uzskata, ka samits ir “ne tikai simbolisks, bet arī stratēģisks notikums, kas demonstrē to, ka ASV aizstāv savus sabiedrotos, kas atrodas Eiropas priekšlīnijā laikā, kad palielinājusies Krievijas militārā aktivitāte”. Eksperte norāda, ka “šis ir ļoti svarīgs notikums, kas dos signālu Amerikas un Baltijas iedzīvotājiem, kā arī Kremlim”.
A. Griga cer, ka “prezidents Tramps personiski apliecinās Amerikas apņemšanos pildīt NATO līguma Piekto pantu un aizstāvību Baltijas valstu drošībai”, savukārt “Baltijas valstīm šī tikšanās dos iespēju apliecināt savas NATO saistības, divu procentu no Iekšzemes kopprodukta veltīšanu militārajai aizsardzībai, kā arī enerģijas diversifikācijas politiku”. Eksperte arī norāda, ka, “tā kā Lietuva jau saņēmusi Amerikas sašķidrināto gāzi, šī varētu būt iespēja pārrunāt kādu līdzīgu darījumu”.
Cer pārrunāt sankcijas pret Krieviju
Ar lielām cerībām tikšanos gaida arī diasporas baltieši ASV. Papildus ierastajām tēmām kā sadarbība militārā un NATO ietvaros, baltiešu kopienas pārstāvji arī cer, ka tiks pārrunāts atbalsts Ukrainai, apspriesti Krievijas uzbrukumi informācijas telpai Baltijā, kā arī apliecināts ASV administrācijas atbalsts Baltijas valstīm, neskatoties uz vairāku darbinieku nomaiņu pēdējos mēnešos.
“Nepieciešams pārrunāt sankciju uzturēšanu un palielināšanu pret Krieviju kā atbildi uz tās iebrukumu Ukrainā, kas apdraud arī Baltijas valstis. Jārunā arī par “Nord Stream 2″ projektu, kas plānots no Krievijas uz Vāciju. Tā ir Kremļa shēma, kas politizē enerģijas sektoru un neļauj Eiropai kļūt neatkarīgākai no Krievijas gāzes,” norūpējusies ir lietuviešu kopienas Vašingtonā pārstāve Diāna Vidute. Lietuviete arī spriež, ka jāapsver regulāras atomelektrostacijas “Ostrovets” inspekcijas, ko varētu veikt starptautiski eksperti. Objekts atrodas Baltkrievijā netālu no robežas ar Lietuvu.
“Ņemot vērā nesenos notikumus un Krievijas diplomātu izraidīšanu no ASV, Baltijas valstīm un citām sabiedrotajām valstīm, uzskatu, ka Baltijas līderi uzsvērs to, cik svarīgi ir saglabāt spiedienu pret Krievijas valdību dažādās “frontēs” kā atbildes reakciju uz nervu gāzes uzbrukumiem Lielbritānijā, Krimas aneksiju, konflikta izraisīšanu Ukrainā un citiem notikumiem,” norāda Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Andersons.
Spiediena saglabāšanas pret Kremli nepieciešamību uzsver arī igauņu kopienas Vašingtonā pārstāve Kārena Šuī. “Ceru, ka tiks pārrunātas tēmas, par kurām satraucas mūsu kopiena. Proti, ne tikai stipru attiecību saglabāšana starp Igaunijas Bruņotajiem spēkiem un NATO, ASV karaspēka rotāciju reģionā, bet arī Kremļa dezinformācijas un hibrīdkampaņas pret Rietumiem, kā arī Ukrainas suverenitātes atjaunošanu,” teic K. Šuī. Igauniete uzskata, ka tikšanās simbolizē to, ka “prezidents Tramps atzīst Baltijas valstu kā sabiedroto vērtību Krievijas agresijas priekšlīnijā”.
M. Andersons arī norāda, ka nepieciešama valstu sadarbība, lai uzlabotu datu aizsardzību, cīnītos ar interneta “troļļiem” un nodrošinātu drošas, godīgas vēlēšanas. “Ņemot vērā to, ka tiek izmeklētas 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas, kā arī pēdējo notikumu attīstību ar “Facebook” un “Cambridge Analytica”, tā varētu būt aktuāla diskusija,” spriež Amerikas latvietis.
Prezidentu tikšanās, pēc M. Andersona domām, ir atgādinājums ASV un Baltijas valstu vēsturiski tuvajai sadarbībai: “Neskatoties uz Baltijas valstu aneksiju un 50 padomju okupācijas gadiem, ASV turpināja ticēt to neatkarībai. To īpaši labi demonstrē 1940. gada (Samnera) Velsa Deklarācija, kā arī Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas atbalstīšana 1991. gadā.”
Baltais nams kļuvis pieejamāks
Baltieši ir satraukušies arī par pēkšņajām ASV prezidenta administrācijas darbinieku maiņām pēdējos mēnešos un cer, ka tikšanās laikā prezidents D. Tramps apliecinās, ka ASV politika pret Baltijas valstīm amatpersonu nomaiņas dēļ netiks būtiski ietekmēta.
“Uzskatu, ka Baltijas valstu līderiem nepieciešams ar Trampu pārrunāt neseno pēkšņo darbinieku nomaiņu administrācijā, no kuriem redzamākās bija Valsts sekretāra Reksa Tillersona un Nacionālās drošības padomnieka Herberta Makmāstera nomaiņa,” uzskata M. Andersons. Viņš cer, ka saruna ar D. Trampu sniegs lielāku skaidrību Baltijas diplomātiem par to, kā turpināt darbu un vai gaidāmas būtiskas izmaiņas.
D. Vidute gan piebilst, ka vēl nekad Baltijas diplomātiem nav bijusi tik brīva pieeja Baltajam namam, arī salīdzinot, kā bija ar iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas administrāciju. “Viņiem personiski sanācis tikties ar Nacionālās aizsardzības padomnieku Herbertu Makmāsteru, aizsardzības sekretāru Džimu Matisu, kā arī valsts sekretāru Reksu Tillersonu,” saka lietuviete. Tiesa, pašlaik visi no pieminētajiem, izņemot Dž. Matisu, ir jau atstājuši savus posteņus, taču tas nenozīmē, ka viņu vietā ieceltie būs mazāk atsaucīgi.
