Vēstures zīmes Rīgas Vecpilsētas aptiekā 0
Latvijā ir senas aptieku un farmaceita darba tradīcijas, uz kurām balstīta arī mūsdienīga farmaceita darba izpratne. Seno aptieku jubilejas palīdz tradīcijas stiprināt, tādēļ Rīgas „Vecpilsētas aptiekas” 200. gadskārta ir īpaši svētki „Mēness aptieku” saimei.
Viena no vecākajām Rīgas aptiekām tikko atzīmēja darbības 200 gadus. Ar „Mēness aptiekas” zīmolu strādājošā „Vecpilsētas aptieka” nosaukumu divu gadsimtu laikā mainījusi vairakkārt. Šobrīd tā ir viena no lielākajām „Mēness aptiekām” ar plašu pašapkalpošanās nodaļu.
Jau 50 gadus šajā aptiekā vienu no sienām rotā mākslas darbs – keramisks cilnis, kurā dekoratīvi nosacītās līnijās ietverta apcere par cilvēka dzīves gājumu. Nu „Vecpilsētas aptiekā” Rīgā atklāta informatīva plāksne unikālā keramiskā ciļņa autoriem.
Plāksni atklāja šī gada LFB balvas „Gada farmaceits” ieguvēja, aptiekas vadītāja Linda Fevraļeva, bet mākslas darbā iekļautos simboliskos svarus izgaismot palīdzēja ilggadējā šīs aptiekas farmaceite Mudīte Strazdiņa.
Mākslas valodā izteikts dzīves mainīgais ritms
Sienas ciļņa mākslinieks ir 1939.gadā Saldū dzimušais Andrejs Ķiģelis. Darba līdzautori – grafiķis Māris Ozoliņš (1943 – 2014) un metālkalēja Ināra Gulbe (1935-1998).
Andrejs Ķiģelis ir spilgta personība, kurš daudz pūļu veltījis keramikas mākslas attīstībai Latvijā, viņa radītā servīze bijusi ne vienā vien ģimenē Latvijā, gan tolaik brālīgajās republikās. Viņš ir arī viens no dārza keramikas aizsācējiem Latvijā, organizējis Kurzemes keramikas dienas: “Darbs ir veidots no šamota māla, sākotnēji izgatavoju mazu modelīti. Darbs pie šīs sienas man personiski veicās ļoti viegli, sienā ietverti man tuvie dabas motīvi, aptiekas trauki – viss kopā veidoja ansambli.
Toreiz gan Aptieku pārvaldei nepatika sākotnējais sienas izskats, jo tā bija glazēta, tāpēc ar smilšu strūklu to notīrījām. Strūklaku, kur bija dzeramais trauks, toreiz izveidoja Māris Ozoliņš ar sievu Kornēliju Ozoliņu, bet pēc aptiekas atvēršanas bērni pa to kāpelējot ātri vien salauza un tad to izgatavoju vēlreiz,” atceras mākslinieks.
„Šī siena, kuru veidoju kopā ar grafiķi Māri Ozoliņu, tapa 1969. gadā, neilgi pirms mana diplomdarba aizstāvēšanas Latvijas Mākslas akadēmijā. Sadarbojāmies ar metālmākslinieci Ināru Gulbi. Pagājuši 50 gadi kopš tās uzstādīšanas, bet man tas joprojām ir sirdij tuvs veikums.
Ir gandarījums, ka aptieka joprojām tur atrodas un strādā labi farmaceiti. Ļoti vēlētos, lai šis darbs tiktu cienīts arī turpmāk, iekļauts vēsturiskā mantoja pulkā, jo nu jau tam ir piecdesmit gadu,” neklātienē piedaloties aptiekas jubilejas brīdī teic mākslinieks un ir īpaši gandarīts par to, ka viņa veikums tiek novērtēts.
Te piedzīvotas daudzas pārmaiņas
Farmaceita asistente Mudīte Strazdiņa ir viens no Vecpilsētas aptiekas dārgumiem. Šajā vietā ( tiesa gan pēc pirmā pasaules kara aptieka īsu laiku atradusies Audēju ielā 15) viņa strādājusi jau tālajā 1967. gadā, kad to vadījusi Ausma Dzirnekle. Ap sešdesmito gadu beigām aptieka vērta ciet uz kapitālo remontu, un tajā laikā arī tapusi vēsturiskā siena.
Mudīte aptiekā savulaik kā farmaceite atgriezusies astoņdesmito gadu beigās un uzticīgi strādā tur vēl šodien! Farmaceite labi atceras, ka cilvēki vēsturisko plastikas cilni nākuši speciāli aplūkot, toreiz aptiekas interjers izskatījies pavisam citādi, aptiekā bijusi strūklaka, no kuras cilvēki varējuši padzerties. Stūrī bijušas vītņu kāpnes.
Mudīte ir saglabājusi arī vairākas vēsturiskas liecības no iepriekšējām apaļajām aptiekas jubilejas reizēm un ar lielu sirsnību piemin kolēģus, ar kuriem kopā tik ilgus gadus strādāts, sevišķi zinošās un īpaši uzņēmīgās šīs aptiekas vadītājas. Darbs savulaik tomēr ritējis citādi, un neviens pat nav varējis iedomāties, cik plašs zāļu klāsts būs pieejams mūsdienās.
Kad aptieka pārdzīvojusi pārmaiņas, pārtopot par pašapkalpošanos aptieku, toreizējā aptiekas vadītāja Anita Turka ļoti iestājusies par to, lai vēsturiskā siena tiktu saglabāta, un to arī panākusi.
„Atceros, ka pirms pāris gadiem sienas autors Andrejs Ķiģelis bija ienācis aptiekā pēc zālēm un bija priecīgs, ka siena joprojām ir saglabāta. Žēl, ka pandēmijas dēļ nevarējām viņu aicināt pulkā svinēt svētkus. Taču sazinājāmies un mākslinieks mums veltīja siltus, uzmundrinošus vārdus darbam. Pats savos seniora gados arī esot kārtīgs aptieku klients,” teic ilggadējā aptiekas farmaceite.
Augstā latiņa farmaceitu darbam
„Šis gads mums – farmaceitiem – ir īpašs, jo ikdienā vēl spraigāk izjūtam, cik vajadzīgi esam iedzīvotājiem. Ir liels prieks, ka „Vecpilsētas aptiekas” godu pāri gadu simtiem šogad varam sumināt, būdami Latvijā mīlētākais zīmols farmācijā. Tas uzliek dubultu atbildību.
Keramiskais sienas panno ir mūsu aptiekas lepnums, kas piesaista apmeklētāju uzmanību. Šodien ar lielu cieņu izsakām paldies tā autoriem, īpaši joprojām modrajam māksliniekam Andrejam Ķiģelim, un aicinām ikvienu, ienākot aptiekā, pievērst uzmanību šim keramiskajam brīnumam,” teic „Mēness aptiekas” gada farmaceite, Rīgas „Vecpilsētas aptiekas” vadītāja Linda Fevraļeva. Viņa šajā aptiekā strādā divus gadus, cildina savu kolektīvu un ir šo vietu iemīļojusi, jo, ieejot aptiekā, jūtama īpašā gaisotne.
Aptiekā gluži netveramā veidā saglabājusies vēstures elpa, neskatoties uz to, ka nu jau tā ir moderna pašapkalpošanās aptieka. Tajā daļēji saglabājušās vecās mēbeles, ir skaistā keramikas siena.
„Šī aptieka dod vērtības sajūtu. Varbūt tas saistīts ar to, ka kādreiz farmaceita profesija cilvēku vidū tika vērtēta ļoti augstu. Farmaceits tika godāts viņa zināšanu dēļ, viņu uzlūkoja ar cieņu. Kādreiz šo aptieku vadīja Anita Turka, par kuras entuziasmu un darbu mums minēja universitātē. Tas tiešām ir retums, ka aptieka te pastāv jau 200 gadus.
Esmu lepna arī par savu kolēģi, farmaceita asistenti Mudīti Strazdiņu, kura šajā aptiekā ir nostrādājusi ļoti lielu daļu savas dzīves. Viņa man daudz ir izstāstījusi par šīs aptiekas vēsturi, par laiku, kā agrāk te noritēja darbs – kā tika izgatavotas zāles, piegādāta prece. Tādi kolēģi ir vērtība.”
Rīgas Vecpilsētas aptieku 1820. gadā dibinājis Tērbatas universitātes absolvents Kārlis Eduards Lēzevics. 19. gadsimtā aptieku darbībai Rīgā bija augsta kvalitātes latiņa. Aptiekāra profesija bija prestiža, sabiedrībā to cienīja un farmaceitus uzlūkoja kā cildenus līdzcilvēku glābējus.
Līdz pat 1940. gadam “Vecpilsētas aptieka” vadījās pēc vēl tālajā 17. gadsimtā pieņemtā Rīgas Aptieku reglamenta. Zīmīgi, aptiekāri vēl aizvien ievēro šīs ētikas kodeksa pamatnostādnes – aptiekāram, viņa palīgam vienmēr ir jābūt laipnam, pieklājīgam un mundram, pieejamam kā bagātiem, tā nabagiem. Var tikai iedomāties, kāda Rīga bija toreiz, kad 19. gadsimtā šeit dzīvoja vien 40 tūkstoši cilvēku un bija pieejamas 11 aptiekas. Tieši samērā sīvā konkurence nodrošināja tik ļoti kvalitatīvo pakalpojumu.
Pirmā pasaules kara laikā aptieka tomēr mainīja adresi, bet tas neietekmēja aptiekas darbības principus un attieksmi pret saviem klientiem. Šobrīd ir pagājuši 200 gadi, kopš pirmo reizi durvis vēra aptieka, un tagad, glabājot tradīcijas, tā darbojas kā viena no “Mēness aptiekām”, kuras zīmols ir Latvijā mīlētākā farmācijas zīmola godā jau otro gadu.
Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka vienmēr viss vēsturiskais un vērtīgais ir jāpakārto modernizācijai un inovatīviem uzlabojumiem, šī aptieka ir pierādījums tam, ka var notikt arī citādi.
