Vēstures skolotāji vēlas samaksu par darbu, pašiem veidojot mācību materiālus 0
Vēstures skolotāju biedrības nepiekrīt izskanējušajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumiem par atteikšanos no darba burtnīcām skolās, kā arī vēlas, lai tiktu atalgots skolotāju papildu darbs, pašiem veidojot dažādus materiālus skolēnu individuālajam darbam.
“Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji pēdējā laikā ir izteikuši norādes, ka darba burtnīcas ir jāuzskata par novecojušām un no tām vajadzētu atteikties. Tomēr mūsu darba pieredze liecina, ka bez tām vai līdzīgiem darba materiāliem pilnvērtīga Latvijas un pasaules vēstures mācību satura apguve ir apgrūtināta,” vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un IZM pauž Vēstures skolotāju biedrības valde.
Vēstures skolotāji norāda, ka ministrijas ieteiktie digitālie materiāli izmantošanai daba burtnīcu vietā pašreizējā versijā ir paredzēti vien demonstrēšanai klases priekšā. Turklāt šo materiālu esot ļoti maz un saturiski tie nosedzot tikai dažus no mācību priekšmeta standartā un programmā noteiktajiem daudzajiem tematiem un metodiskajām prasībām.
Savukārt darba burtnīcas, darba lapas, praktikumi un līdzīgi materiāli ir domāti skolēnu individuālajam darbam, tie aptver visas standarta prasības. Biedrība akcentē, ka, izmantojot tos, skolotājs var pārliecināties, kā mācību saturu ir uztvēris katrs skolēns. Šie materiāli ļaujot arī diferencēt darbu un izvēlēties uzdevumus atbilstoši katra skolēna spējām un vajadzībām. Vēstures skolotāji arī uzskata, ka tieši darba burtnīcas, darba lapas un praktikumi ir tie, kas palīdz skolēniem labāk sagatavoties centralizētajiem eksāmeniem, jo tie notiek rakstveidā.
Vēstulē tiek uzsvērts, ka, ņemot vērā ministrijas politiku, apzinīgākie skolotāji paši gatavo dažādus materiālus skolēnu individuālajam darbam, taču to veidošana aizņem ilgu laiku un prasa lielu papildu piepūli.
“Ja Izglītības un zinātnes ministrija neatbalsta darba burtnīcu un tām līdzīgu materiālu izmantošanu, tad skolotājiem ir jāpiešķir piemaksas par papildu darbu, kas ieguldīts šo materiālu gatavošanā. Samaksas līmenim ir jāatbilst tam, kādu atlīdzību par savu darbu vidēji saņem darba burtnīcu autori. Tā kā valsts, nepērkot darba burtnīcas, varētu ietaupīt, turklāt ņemot vērā to, ka Latvija pēc krīzes guvusi labus panākumus tautsaimniecības attīstībā, lielu slogu valsts budžetam tas neuzliktu. Par savām pūlēm skolotāji iegūs taisnīgu atlīdzību,” uzskata vēstures skolotāji.
Biedrība arī mudina viņu paziņojumam pievienoties arī ģeogrāfijas, dabaszinību, latviešu valodas un literatūras, kā arī citus skolotājus, kuru priekšmetos IZM rosina atteikties no darba burtnīcu lietošanas.
Kā ziņots, augusta sākumā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas skaidri definē valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā. Darba burtnīcas un mācību grāmatas vecākiem nav jāiegādājas.
IZM uzsver, ka 21.gadsimts mūsdienīgam un inovatīvam mācību procesam izvirza jaunas prasības, un, piemēram, darba burtnīcas vairs netiek akcentētas kā obligāti nepieciešamas un izmantojamas mācību procesā, tās pakāpeniski nomainot ar modernākiem mācību līdzekļiem.
