Vēstures muzejs aiziet no pils, atstājot atslēgu durvīs 1
LNVM darbinieki, atstājot atslēgas durvīs, 31. oktobrī atstājuši Rīgas pili.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja LNVM direktors Arnis Radiņš, simboliskā atslēgu atstāšana durvīs katrā no muzeja nodaļām norādīs, ka muzeja darbinieki ir atstājuši pils telpas aiz sevis. “Esam telpas atstājuši tīras. Tagad te varēs nākt pētnieki un projektētāji, lai savestu visu kārtībā,” pastāstīja Radiņš, paužot cerību, ka nākotne būs tikpat spoža kā pagātne.
Rīgas pils ugunsgrēkā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) cietušais krājums ir atjaunots, tomēr daļai priekšmetu šobrīd sākušas parādīties negadījuma sekas, aģentūrai BNS sacīja Radiņš.
Viņš skaidroja, ka atsevišķiem priekšmetiem šobrīd sākušas parādīties ūdens nodarītā postījuma sekas. “Mēs uzreiz nevarējām nofiksēt visu. Sekas ūdens un mitruma daudzumam, kā arī klimata [izmaiņām], parādījās vēlāk. Mēs nofiksējām to, kas reāli tika apliets,” teica Radiņš.
Tādējādi dažiem priekšmetiem tagad parādās slēptākas nelaimes. Arī klimats Rīgas pilī un Lāčplēša ielā 106/108, kur pagaidām atradīsies krājuma priekšmeti, ir atšķirīgs, kas rada zināmu ietekmi.
Radiņš skaidroja, ka sekas gan sākušas parādīties aptuveni divdesmit priekšmetiem un tā nav masveida parādība. “Nelaime ir tāda, ka viņi ir pietiekoši unikāli, kā, piemēram, Sārnates elku tēls,” uzsvēra muzeja direktors. Zinātnieki uzskata, ka Sārnates elku tēls ir senākais zināmākais elku tēls Latvijā, un ir vismaz piecus tūkstošus gadu vecs. Sārnates elku tēls cietis arī no nepareizas restaurācijas, kas rada sarežģījumus ar turpmākiem darbiem.
Radiņš pastāstīja, ka muzeja priekšmetu pārnešana uz jaunajām telpām ilgusi kopumā trīs mēnešus un izmaksājusi vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Lielākā problēma muzeja kolekcijas pārvešanas laikā bijusi saistīta ar to, kā priekšmetus, kas pieraduši pie viena klimata, ievietot Lāčplēša ielas krātuvē, kur ir cits sienu biezums un mitrums.
