Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca pēc pilsētas 1944. gada 6.–7. aprīļa padomju aviācijas bombardēšanas.
Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca pēc pilsētas 1944. gada 6.–7. aprīļa padomju aviācijas bombardēšanas.
Foto no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma

Vēstures mirkļu pieturā – Rēzeknes Sāpju dievmātes baznīca 0

Otrdien, 12. decembrī, plkst. 14 Latgales Kultūrvēstures muzejā notiks tradicionālā Vēstures mirkļu pietura, kura šoreiz veltīta Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas 80 gadiem, informē Kaspars Strods, Latgales Kultūrvēstures muzeja eksperts kultūrvēstures jautājumos.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Katoļticībai Latgalē ir senas tradīcijas, kuras nostiprinājās pēc 1629. gada, kad reģions tika iekļauts Polijas-Lietuvas valsts sastāvā. Nozīmīgu lomu katoļticības attīstībā ieņēma arī Mariāņu kongregācija, kuru 1673. gadā dibināja svētais Staņislavs Papčinskis (1631–1701).

“Pakāpeniski attīstot savu darbību, 1924. g. kongregācijas pārstāvji dibināja savu pārstāvniecību Latvijā. Visai drīz par vienu no kongregācijas garīgajiem centriem kļuva arī Rēzekne, kur 1932. gadā atvēra otro mariāņu klosteri Latvijas teritorijā,” stāsta Strods.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pieaugot draudzes locekļu skaitam, tika domāts arī par sava dievnama celtniecību. 1935. gaadā pēc arhitekta P. Pavlova izstrādātā projekta aizsākās Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas celtniecības darbi, kurus uzraudzīja tēvs Juris Kārkle (1893–1972), bet 1937. gada 6. decembrī to iesvētīja Latvijas Mariāņu kongregācijas priors Benedikts Skrinda (1868–1947).

Dievnams pārdzīvojis gan Otro pasaules karu, gan padomju okupācijas gadus un kļuvis par vienu no Rēzeknes centra nozīmīgākajiem vēsturiskajiem simboliem. Vēstures mirkļu pieturā piedalīsies Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas priesteris Pāvels Zeile un citi mariāņu tēvi, ar kuriem kopā varēs iepazīt dievnama un Latvijas Mariāņu kongregācijas vēsturi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.