Vēstures lietās kļūs atturīgāks 0
Jaunais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs savā iepriekšējā darbībā nav parādījis ieinteresētību vienotas Eiropas vēstures veidošanā, tādēļ viņa attieksme pret pagātnes komunistisko režīmu nosodīšanu droši vien būs rezervētāka nekā iepriekšējam EP prezidentam Ježijam Buzekam, uzskata EP deputāte Sandra Kalniete.
”Līdz šim viņa darbība nav liecinājusi, ka viņš būtu ieinteresēts vienotas Eiropas vēstures izveidošanā, kurā nosoda ne tikai nacisma, bet arī komunisma pastrādātos noziegumus. Tieši tādēļ esmu piesardzīga prognozēs par to, cik aktīvi savā amatā viņš atbalstīs viedokli, kas apliecināts 2009. gada EP rezolūcijā “Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms”, ka Eiropa nekļūs vienota, ja nespēs panākt kopīgu viedokli par savu vēsturi, atzīt nacismu, staļinismu un fašistu un komunistu režīmus par kopīgu mantojumu un veikt godīgas un pilnīgas debates par to noziegumiem pagājušajā gadsimtā,” norāda no ”Vienotības” ievēlētā EP Eiropas Tautas partiju grupas deputāte Kalniete.
Eiroparlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses līderis, vācu kreiso politiķis ar 387 eiroparlamentāriešu balsīm par minētās Eiropas Savienības institūcijas priekšsēdētāju tika ievēlēts otrdien. Viņa pilnvaru laiks ir divi gadi. Kalniete balsojusi pret. Viņa atzīst, ka Šulcs ir viens no Eiropas sociālistu ietekmīgākajiem cilvēkiem, savukārt daudzas no Rietumu sociālistiskajām partijām aukstā kara laikā sadarbojās ar PSRS kompartiju (PSKP), bet pēc Padomju Savienības sabrukuma vilcinājās atzīt komunisma noziedzīgos nodarījumus.
”Tāpat tās vairījušās patiesi novērtēt savu atbildību par sadarbību ar PSKP laikā, kad tā pastrādāja smagus noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Sociālistu neskaidrā nostāja vēstures jautājumus tiem dara īpaši neērtus, tāpēc pieļauju, ka Šulcs varētu būt daudz rezervētāks, atbalstot EP debates un diskusijas par Eiropas vēstures politiku,” spriež latviešu eirodeputāte.
Tiesa, savā inaugurācijas runā vācu politiķis gan pieminējis kā Staļina gulagu, tā Aušvicas gāzes kameras kā ”civilizācijas vēstures zemākos punktus”.
Neskatoties uz skepsi, Kalniete tomēr uzsver, ka turpinās informēt Šulcu par viņas vadītās Vēstures izlīguma grupas darbu un aicinās piedalīties tās rīkotajos pasākumos, kā tas darīts baltiešu vēstures jautājumos atsaucīgo Ježija Buzeka un Hansa Poteringa pilnvaru laikā. 7. martā ar Eiropas Tautas partijas grupas atbalstu EP tiks rīkota PSRS sabrukuma 20. gadadienai veltīta konference “Dzīve pēc Padomju Savienības”, un arī jaunais prezidents noteikti saņemšot ielūgumu.
No EP priekšsēdētāja, šajā gadījumā Martina Šulca, personas un ieinteresētības atkarīgs, vai Eiropas Komisija tiks mudināta atvēlēt vairāk līdzekļu Eiroparlamenta izglītības, pētniecības un piemiņas programmām, kas saistītas ar totalitāro noziegumu pētīšanu un vēsturiskās atmiņas saglabāšanu.
Kalniete atzina, ka nez vai tuvākajā nākotnē Eiroparlamenta priekšgalā atkal varētu nostāties vēstures lietās tik izprotošs cilvēks, kāds bija Ježijs Buzeks: ”Viņš, būdams viens no Polijas brīvības cīnītājiem, patiesi izprata mūsu prasību pēc vēsturiskā taisnīguma un aktīvi iesaistījās vienotas Eiropas vēstures veidošanā.”
