Vēstures entuziasts basketbola laukumā – Toms Leimanis 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Toms Leimanis ir Latvijas basketbola lielākais atklājums veiksmīgajā Pasaules kausa kvalifikācijas ciklā. 28 gadus vecais ventspilnieks komandas spēlē iejutās pārsteidzoši organiski, svarīgajos mačos demonstrējot stabilu sniegumu.
Kapteiņa dēls
Toma Leimaņa kļūšana par basketbolistu ir likumsakarīga – “Ventspils” vienības kapteinis pirmajās trijās sezonās bija viņa tēvs Balvis Leimanis. Starp citu, Toms dzimis vienā gadā ar basketbola klubu – 1994. Ģimenes arhīvā ir fotogrāfijas un video, kā ķipars pirms spēlēm skraida laukuma malā un iesildās, līdzās arī pirmie amerikāņu leģionāri. Kādu brīdi gājis uz tenisa treniņiem, bet visu laiku pa rokai tomēr bijusi lielāka bumba. Jau bērnībā zinājis, ka grib iet tēva pēdās, un par savu vietu basketbolā šaubījies tikai mazu brīdi “Ventspils Augstskolas” komandā, esot uz pilngadības sliekšņa. Toms Leimanis spēlējis visās Latvijas jauniešu izlasēs, 2013. gadā kļuva par Eiropas U-20 vicečempionu, nākamajā pavasarī kopā ar “Ventspils” basketbolistiem dzēra šampanieti no Latvijas čempionu kausa.
Treneris Agris Galvanovskis vēl pēc tam bija izteicies, ka Leimanis būs vēlais auglis, un tas izrādījās pravietiski, jo pa īstam sevi sanācis pieteikt tikai 27, 28 gadu vecumā, turklāt nevis caur sniegumu klubā, bet gan – Latvijas izlasē. “Šajā karjeras posmā jūtos vispārliecinātākais, labi apzinos, ko varu un ko nevaru,” “Latvijas Avīzei” saka Toms Leimanis.
Debija pēc kara
Kas zina, kā būtu, ja par Latvijas izlases galveno treneri nekļūtu Luka Banki. Jā, Toms bija pāris atvērtajos Latvijas izlases treniņos arī Banki priekšteča Roberta Štelmahera laikā, tomēr pa īstam viņa spējām noticēja itālis, un pagājušā gada februārī tik ļoti svarīgajās kvalifikācijas spēlēs pret Beļģiju Leimanim tika uzticēti nevis atsevišķi spēles nogriežņi, bet gan 20 un 22 minūtes. Iemests sev netipiski dziļajos ūdeņos, viņš ne tikai izpeldēja krastā, bet paveica to negaidīti stabili.
“Cerības tikt izlasē nebiju atmetis. Latvijas basketbolā nav tik daudz spēlētāju, nav 50 saspēles vadītāju. Sekoju līdzi, kā citiem iet klubos, sapnis nebija beidzies, turpināju trenēties – ja pienāk brīdis, lai esmu gatavs. Mēģinu sev izvirzīt reālus mērķus, jo zemapziņā zini, ka vari aizsniegt,” Toms Leimanis saglabāja ticību sarkanbaltsarkanajam kreklam.
Uz nometni pirms mačiem Beļģijā viņš ieradās ar pārliecību, ka pēc nedēļas dosies atpakaļ uz Ukrainu, uz Odesas komandu. Taču Krievijas okupanti sāka pilna mēroga karu. Atminoties sajūtas, Toms atzīst, ka bijis traki, bet centies domas, telefonu un ziņas nolikt malā, lai koncentrētos, iespējams, svarīgākajai karjeras spēlei.
Nav avantūrists
Tomam ir labākā rezultatīvo piespēļu (vidēji spēlē 2,9) un kļūdu (0,4) attiecība Latvijas izlasē Pasaules kausa atlases ciklā un arī Spānijas pēc spēka otrās līgas klubā Madrides “Movistar Estudiantes”. Viņš atzīst, ka nav avantūrists, un mēģina neriskēt brīžos, kad tas nav vajadzīgs. Jā, reizēm tas ir arī mīnuss, spēles beigās esot iedzinējos – tad mēģina būt agresīvāks, taču pamatā izvērtē katru situāciju, lai pieņemtu gudrāko lēmumu.
Avantūrista gars gan nav pavisam svešs. Līdz pat nokļūšanai izlases redzeslokā Toms Leimanis mēdza uzspēlēt 3×3, no kā profesionāļi traumu riska dēļ parasti izvairās. Pēdējā reize bija 2021. gada vasarā turnīrā, kurā jau olimpisko čempionu statusā pretī stājās arī Kārlis Lasmanis un Nauris Miezis. Finālā čempioni izspēlējuši tik zibenīgas kombinācijas, ka oponenti nav varējuši izsekot līdzi. “Vasarās viens trenējies, gribas pakonkurēt, uzspēlēt uz rezultātu. Labs sparings pirms sezonas. Tēvs tad bāls paliek, saka, ka nenāks skatīties, arī aģenti un treneri rauc pieri,” Toms smaida. Latvijas 3×3 izlases galvenais treneris Raimonds Feldmanis neesot mēģinājis viņu ievilināt savos tīklos.
“Ventspils” ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics ierakstījis sociālajos tīklos, ka būs jocīgi, ja Toms Leimanis netiks paņemts uz Pasaules kausu. “Īsti nesaprotu to ierakstu. Pēc kādiem kritērijiem jāskatās – tikai tāpēc, ka biji izlasē kvalifikācijā un aizvadīji stabilas spēles?” Leimanis nepiekrīt savam bijušajam darba devējam. “Domāju, ka tas tā nestrādā, esmu gatavs iet no jauna un sevi pierādīt nometnē, vasarā būs visi labākie, būs konkurence, sāksim no nulles.”
Mērķi Spānijā
Iepriekšējo sezonu Toms Leimanis noslēdza Lietuvā, bet vasarā tika pie līguma Spānijas otrajā līgā, kur jau iepriekš bija spēlējis, bet šoreiz nokļuva komandā ar ambīcijām. “Movistar Estudiantes” vairāk nekā 60 gadus pēc kārtas līdz pat 2021. gadam spēlēja Spānijas augstākajā ACB līgā, pērn pirmais mēģinājums atgriezties noslēdzās ar zaudējumu izšķirošajā spēlē. “Aprunājos ar treneri un sapratu, ka tā ir ļoti laba iespēja, izaicinājums, šim klubam katrā spēlē mērķis ir uzvara un sezonas beigās – iekļūšana ACB. Attiecīgi – būs sava veida spiediens, vairāki zaudējumi pēc kārtas nav pieļaujami,” latviešu saspēles vadītājs bijis gatavs šim uzdevumam. “Ja tiekam ACB, domāju, ka ir labas iespējas runāt par sadarbības turpināšanu, esmu viens no svarīgākajiem komandas spēlētājiem.”
Šobrīd kopvērtējumā “Movistar Estudiantes” atrodas trešajā vietā. Toms spriež – uz papīra viņi, Andoras “MoraBanc” un Burgosas “San Pablo”, kas 2020. un 2021. gadā uzvarēja FIBA Čempionu līgā, ir aptuveni vienā līmenī ar augstākajiem mērķiem. Andoras vienība ir līdere, Burgosai septītā vieta tabulā, tiesa, vien divu uzvaru tiesa līdz trijniekam. Tas iezīmē sīvo konkurenci 18 komandu čempionātā.
Lielāko daļu spēļu Leimaņa komanda aizvada “WiZink Center”, kas ir arī Eirolīgas granda “Real” mājvieta, spējot uzņemt 17 tūkstošus skatītāju. Abu komandu fanu loks ir salīdzināms, “Movistar Estudiantes” mačus pagaidām pēdējā sezonā ACB vidēji apmeklēja deviņi tūkstoši skatītāju, kas ir tikai mazliet mazāk nekā “Real”. Šosezon Leimaņa komanda sasniegusi otrās līgas rekordu – 13 tūkstoši līdzjutēju. “Klubam ir liela sporta skola, tas pazīstams ne tikai Madridē, bet visā Spānijā, palīdzējuši spēlētājiem izsisties profesionālā līmenī, laba slava. Viņiem ar “Real” bija derbijs, šobrīd par to nevar runāt, bet fanu starpā draudzības nav, neviens “Estudiantes” fans nenāks atbalstīt Madrides “Real” – ne basketbolā, ne futbolā.”
Futbolā Anglijas “Championship” jeb otro spēcīgāko līgu uzskata par sesto spēcīgāko Eiropā – uzreiz aiz TOP pieci valstu augstākajām līgām. Par basketbolu grūti spriest, taču varētu būt, ka “LEB Oro” ir ļoti tuvu Eiropas desmitniekam. “Man grūti teikt, bet, salīdzinot, piemēram, ar Ukrainas līgu, spēļu intensitāte ir augstāka. Domāju, ka tas attiecas uz vēl virkni valstu. Vienotajā līgā – agrāk individuālo spēlētāju, īpaši amerikāņu, līmenis bija ļoti labs, bet tur spēle ir vairāk individuāla, Spānijā uzsvars uz komandas spēli, daudz jauno talantu un katrs cenšas izsisties, lai tiktu uz augšu.”
Vizītkarte. Toms Leimanis
* Dzimis 1994. gada 7. augustā.
* Basketbolists, saspēles vadītājs, augums 1,90 m.
* Spēlē Spānijas otrās līgas komandā Madrides “Movistar Estudiantes”.
* Pārstāvējis arī Latvijas, Grieķijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas klubus.
* Eiropas U-20 vicečempions (2013).
* Latvijas čempions “Ventspils” sastāvā (2014).
* Latvijas izlasē debitēja 2022. gadā pret Beļģiju.
Nosvērts un mērķtiecīgs
* Monta Taubere, draudzene: “Toms ir ļoti nosvērts, mierīgs dzīvē un laukumā, var paļauties, ka nepieņems pārsteidzīgus lēmumus. Pašpārliecināts, bet nav lepns, zina savas spējas, māk atzīt, ja kāds cits bijis pārāks. Ļoti cienu mērķtiecību – zina, ko vēlas, un uz to arī iet. Viņu vienmēr interesējusi vēsture un kultūra, īpaši par valsti, kurā tobrīd spēlē. Toms māk pagatavot ēst, vislabāk sanāk makaroni ar Boloņas mērci, vistiņu uzcept.”
* Ralfs Leimanis, brālis: “Esmu septiņus gadus jaunāks par Tomu, viņš man vienmēr bijis piemērs, es arī trenējos basketbolā, bet traumas liedza sasniegt mērķus. Kad viņš pirmo gadu spēlēja Grieķijā, ciemojos trīs nedēļas, Tomam bija labas attiecības ar komandas treneri un sarunāja, ka es arī varu patrenēties. Trenerim patika, un tā es katru dienu divas reizes ar viņiem strādāju, sajutos kā profesionāls basketbolists. Toms ir īsts, patiess, mērķtiecīgs, ar darbu sasniedzis to, kas daudziem šķita nereāli. Nav runātājs, ir darītājs. Mums vienmēr bijušas labas attiecības, dzīvojām vienā istabā. Ir, protams, bijušas situācijas, kad nesaprotamies, piemēram, es kā jaunākais vilku viņa drēbes. Tagad spēlējam videospēles – tur es uzvaru, tas Tomam nepatīk.”
* Dāvis Lejasmeijers, draugs un bijušais komandas biedrs: “Ar Tomu sāku kopā spēlēt un vairāk iepazīt “Ventspils Augstskolā”. Bijām vienas pozīcijas spēlētāji, tātad arī konkurenti. Esmu trīs gadus vecāks, treniņos ar attieksmi problēmu nebija un viens otru nesaudzējām. Gribētos domāt, ka tā bija laba augsne Toma attīstībā. Diezgan ātri atradām kopīgu valodu ārpus laukuma un sadraudzējāmies, jo bija kopīgas intereses, mūsu muzikālās gaumes sakrita – hiphopa mūzika, favorīts Wiz Khalifa. Kā jau daudziem vēlajos tīņu gados – bezrūpība valdīja pār mums, brīvie vakari tika pavadīti klusajās un tukšajās Ventspils ielās, braukājot ar manu vecāku auto un klausoties mūsu mīļākajos māksliniekos.”
