Vēsture un robežas 1
Laikā, kad starptautiskās sabiedrības acis galvenokārt pavērstas Ukrainas virzienā, sekojot līdzi Krievijas izvērstajai agresijai pret kaimiņvalsti, Eiropu apmeklējis Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Pagājušajā nedēļā Nīderlandes pilsētā Hāgā viņš piedalījās Kodoldrošības samitā, vēlāk viesojās Francijā un Vācijā, bet 11 dienu ilgo Eiropas apmeklējumu pabeidza pirmdien Briselē, kļūstot par pirmo Ķīnas prezidentu, kurš apmeklējis Eiropas Savienības institūcijas. Berlīnē Sji tika pie ļoti zīmīgas dāvanas, ko apskatnieki nodēvējuši gan par ironisku, gan gudru.
Ķīnas līdera pirmā vizīte
Interneta vietnes “EuropeanVoice.com” taujāts par Sji vizītes galveno panākumu, kāds vārdā neminēts bloka diplomāts atzīmējis, ka Ķīnas prezidenta brauciens ir “daļa no procesa, nevis lēmuma pieņemšanas brīdis”. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Sji vēlme apmeklēt Briseli, kā arī Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes sēdekļus apliecina viņa interesi par sadarbību ar ES. Sji tikās ar visu šo trīs iestāžu vadītājiem EK prezidentu Žozē Barozu, EP prezidentu Martinu Šulcu un ES Padomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompeju. Sarunām tuvu stāvošs cilvēks atklāja, ka tikšanās bija “atvērtāka un brīvāka, nekā parasti pieņemts šādos gadījumos”.
Pēc sarunām ES pārstāvošā trijotne un Sji izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā uzsvēra ES un Ķīnas partnerības nozīmi tādos jautājumos kā “ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme”, “zaļā izaugsme” un inovācijas. Ziņojums sastāv no divdesmit punktiem, kuros pieminētas arī pilsoniskās tiesības, norādot, ka abām pusēm nepieciešams “padziļināt saziņu cilvēktiesību jautājumos, balstoties uz vienlīdzību un abpusējo cieņu”, norāda Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”, kas Sji ierašanos Briselē nodēvēja par vēsturisku. Arī EP prezidents Šulcs izteicās, ka “savstarpējo attiecību uzlabošanai un dialoga veicināšanai ir jāatjauno abpusējā uzticība visās dimensijās – politiskajā, parlamentārajā, komerciālajā un cilvēktiesību”. Viņš arī piebilda, ka Ķīnas vadītāji šķituši apņēmības pilni iesaistīties atvērtā un tiešā dialogā.
Ķīniešus sajūsmina dāvinājums
Pirms došanās uz Briseli Sji viesojās arī Vācijā, kur no kancleres Angelas Merkeles saņēma visnotaļ zīmīgu dāvanu. Laikā, kad Krievija anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Merkele uzdāvināja Ķīnas prezidentam vēsturisku karti. Tā ir 1735. gadā Vācijā veidota “pirmā precīzā Ķīnas karte”. Tajā redzams, ka Ķīnas impērijas sastāvā savulaik arī ietilpušas tagad Krievijas Federācijas teritorijas. Ķīnas vēsturē 1735. gads ir ļoti būtisks. Tajā gadā tronī kāpa pēdējās Ķīnā valdošās Cjinu dinastijas imperators Cjaņluns, kura valdīšanas laikā Ķīna piedzīvoja ne tikai kulturālo uzplaukumu, bet arī sev pievienoja vairākas teritorijas.
Dāvinājums izpelnījies sajūsmu Ķīnas tīmekļa kopienā, vairākiem interneta blogeriem paužot pateicību “gudrajai” Merkelei par šādu žestu, kas ir “daiļrunīgāks nekā simtiem tūkstošu vārdu”, ziņo Vācijas laikraksts “Die Welt”. Savukārt krieviski rakstošā Ķīnas interneta vietne “www.epochtimes.ru” apkopojusi dažu Ķīnas blogeru spilgtākos vērtējumus par Merkeles pasniegto dāvanu. “Mēs gandrīz simt gadus ar prieku nesam kaujas karogu pret imperiālistiem, taču izrādās, ka mūsu zemi ne tuvu nav sagrābuši ļaunie imperiālisti,” raksta kāds ķīnietis. “Ar Krimas piemēru Krievija mums sniedza labu mācību stundu, kā jāaizsargā teritorijas,” piebilda cits. Bet vēl kāds prātoja, ka “karte bez liekvārdības parāda, kurš ir mūsu īstais ienaidnieks”.
Sji vizītes laikā Berlīnē neiztrūka protestētāju. Tiekoties ar Sji, uz cilvēktiesību situāciju norādīja arī Merkele. Tāpat abi pārrunāja valstu ekonomisko sadarbību.
