Vēsture skarbi tiesās Trampu: ekonomists skaidro, kāpēc konflikts ar Zelenski kaitēs pašām ASV 0
Atstājot Ukrainu Krievijas diktatora Vladimira Putina rokās, ASV prezidents Donalds Tramps apdraud arī Amerikas ekonomiku un savu pilsoņu dzīves līmeni, savā slejā žurnālam “National Review” ekonomists Maikls Streins.
Skaidrojot, kāpēc ASV vajadzētu palīdzēt Ukrainai, viņš raksta: “Daļēji tas saistīts ar mūsu vēsturisko morālo apņemšanos atbalstīt un aizstāvēt demokrātiju un tautu pašnoteikšanos visā pasaulē. Taču pats svarīgākais iemesls ir novērst Krievijas prezidenta Vladimira Putina projektu – bijušās Padomju Savienības atjaunošanu.”
Streins norāda, ka daudzi komentētāji kļūdaini pieņem, ka ASV maz ko zaudēs, ja Krievija okupēs Ukrainu.
Viņaprāt, tas ir nepareizi, jo, ja ASV pametīs Ukrainu, Tramps radīs precedentu, kas iedrošinās Krieviju uzbrukt citām Eiropas valstīm un Ķīnu – rīkoties līdzīgi attiecībā uz Taivānu.
“Amerikas pilsoņiem būs sliktāk, ja Krievijai ļaus iebrukt Baltijas valstīs. Amerikas pilsoņiem būs sliktāk, ja Ķīna nolems iebrukt Taivānā. Amerikas pilsoņiem būs sliktāk, ja NATO izjuks. Kāpēc? Vēsture rāda, ka galu galā ASV tik un tā tiek ierautas lielos karos, kas sākas ārvalstīs,” ekonomists raksta.
Viņš atgādina, ka pat tad, ja ASV tieši neiesaistās šajos konfliktos, Amerikas ekonomikas liktenis ir cieši saistīts ar globālo drošību, kas nodrošina stabilitāti.
“Krievijas teritoriālo ambīciju ierobežošana ir svarīga mieram Eiropā.
Savukārt miers Eiropā ir būtisks Amerikas ekonomiskajai labklājībai.
Mēs atbalstām Ukrainu ne tikai tāpēc, ka tas ir ētiski, bet tāpēc, ka tas tieši atbilst mūsu pašu interesēm,” Streins uzsver.
Viņš dalās arī ar fragmentiem no gaidāmās publikācijas par ekonomisko sadarbību un drošības aliansēm:
„Amerikas alianses un militārā klātbūtne ārzemēs veicina ekonomiskos rezultātus vairākos veidos. Tās novērš konfliktus, kuros ASV varētu tikt ierautas. Samazinot ASV iesaistes risku karā, tās veicina Amerikas uzņēmumu un mājsaimniecību ekonomiskās intereses.
Tās arī attur ASV pretiniekus no uzbrukuma sabiedrotajiem un neļauj sabiedrotajiem provocēt konfliktus.
Tādējādi ASV drošības alianses un globālā militārā klātbūtne palīdz novērst konfliktus citviet pasaulē, kas varētu negatīvi ietekmēt Amerikas ekonomiku.
Globālās ekonomikas integrācija nozīmē, ka Amerikas uzņēmumi un mājsaimniecības ir pakļautas ekonomiskiem riskiem, ko rada karadarbība un drošības satricinājumi ārvalstīs – pat tad, ja šie konflikti tieši neskartu ASV.
Kara dēļ var sarukt preču piedāvājums un celties cenas. Tas var kaitēt Amerikas eksportētājiem, apgrūtinot piekļuvi tirgiem.
Tas var mazināt investīcijas ASV uzņēmumos. Tas var izjaukt tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes, paaugstinot izmaksas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Tas var pat palielināt loģistikas izmaksas.”
Ekonomists arī aicina padomāt par to, cik cieši ASV ekonomiski saistītas ar Eiropu un kādus zaudējumus amerikāņiem var radīt Krievijas agresija, kas destabilizētu Eiropas tirdzniecību:
„Tirdzniecība starp ASV un Eiropas Savienību veido aptuveni trešdaļu no pasaules ekonomiskās produkcijas un 30% no globālās tirdzniecības.
Turklāt ES vai ASV ir galvenais tirdzniecības un investīciju partneris gandrīz visām pārējām pasaules valstīm.
Savstarpējā tirdzniecība un investīcijas atbalsta 9,4 miljonus darbavietu (un netieši vēl 16 miljonus). Salīdzinājumam – šis skaits pārsniedz iedzīvotāju skaitu Šveicē vai Virdžīnijā.
ES uzņēmumi ievērojami investē ASV – 2022. gadā šīs investīcijas sasniedza 2,7 triljonus eiro. Šīs investīcijas palielina ASV zināšanu un kapitāla apjomu, ceļot darbinieku produktivitāti. Produktīvāki darbinieki ir vērtīgāki, tāpēc uzņēmumi par viņiem konkurē, kā rezultātā ceļas algas, palielinās mājsaimniecību ienākumi un aug ekonomikas apjoms.”
Nobeigumā Streins raksta: “Atbalsta liegšana Ukrainai kaitēs gan Ukrainai, gan pašām ASV – mūsu uzņēmumiem, mājsaimniecībām, strādājošajiem un sabiedrībai kopumā.
Nekas no tā, kas notika Ovālajā kabinetā, nemaina šo fundamentālo faktu: Amerikas ekonomiskās un drošības intereses prasa ierobežot Putina teritoriālās ambīcijas.
Vēsture skarbi tiesās prezidentu Trampu, ja viņš atteiksies no Ukrainas, un atcerēsies viņu kā prezidentu, kurš palīdzēja izraisīt karu un kaitēja amerikāņu ilgtermiņa labklājībai.”
