Gunārs Nāgels: Krievija mērķtiecīgi cenšas pagriezt Latvijas vēsturi latviešiem nevēlamā virzienā 8
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Partijas sauklis skanēja: “Kas pārvalda pagātni, pārvalda nākotni; kas pārvalda tagadni, pārvalda pagātni.”” Džordžs Orvels
Pagātne nav tikai vēsture – tās pārvaldīšana ir svarīgs solis uz nākotnes pārvaldīšanu, un vēstures nozīmes noliedzēji vienkārši paši vēlas uzspiest savu pagātnes versiju.
Krievija mērķtiecīgi kā hibrīdkara sastāvdaļu cenšas pagriezt Latvijas vēsturi latviešiem nevēlamā virzienā. Tas, protams, ir izraisījis protestus no Latvijas puses, bet neviens nešaubās, ka protesti neko nemainīs.
Valsts prezidents savā uzrunā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja simtgadē skaidri norādīja uz atmiņu politikas nozīmīgumu, kā arī uzsvēra trūkumus, sevišķi vēstures un atmiņu politikas finansēšanā.
“Kas pārvalda pagātni, pārvalda nākotni…” – rakstīja Džordžs Orvels romānā “1984”. Mums jāsaprot, ka “pagātnes pārvaldīšanai” ir vajadzīgi vairāki procesi, lai to varētu godīgi un pilnvērtīgi īstenot.
Atlasīt dažādus faktus un tos publicēt grāmatā nav pilnvērtīga vēstures pētniecība un nav arī pietiekams solis likt lietā vēstures “ieroci”. Tāpat kā citās zinātnēs, svarīgs solis ir analīze, meklēt kopsakarības, pierādīt aizdomas vai gāzt mītus. Tam seko publicēšana zinātniskos izdevumos.
Zinātniskie izdevumi ir pareizi saziņai ar citiem vēsturniekiem un arī juristiem konkrētos jautājumos. Bet ne saziņai ar tautu un vēl mazāk saziņai ar ārzemniekiem, neprofesionāļiem.
Pēdējais solis ir vēsturnieku atklāto materiālu pārstrādāšana, izsijāšana un prezentēšana tādā veidā, lai svarīgāko var uzreiz uztvert neprofesionālis. Infografikas, interaktīvās mājaslapas, videoklipi. Labs piemērs ir igauņu veidotā interaktīvā izstāde igauņu, angļu un krievu valodā par padomju armijas noziegumiem Igaunijā: “”Atbrīvotājs” ieradās. Propaganda un realitāte”.
Bieži mums šis pēdējais solis izrādās nekvalitatīvs. Fakti samesti kopā bez analīzes un prezentēti neinteresantā veidā. Interesantas prezentācijas, bet ar apšaubāmu faktu izvēli. Vēl ļaunāk – pat ar faktu kļūdām. (Visiem trim variantiem varu dot piemērus no iecienītām iestādēm).
Mums ir noteikti jāpieliek lielākas pūles pagātnes pārvaldīšanā, jo cits jau visu laiku to cenšas darīt ar samērā labām sekmēm.
Lai to darītu, ir vajadzīgs labāks finansējums un skaidri mērķi – ko gribam izpētīt, ko gribam izmantot kā ieroci savas pagātnes atkarošanā un kā to efektīgāk darīt.
