Par kādām ar Baltijas valstu vēsturi saistītām tēmām ir interese jūsu klausītājiem? 14
Galvenokārt par karu. Viņi vēlas saprast, kas notika 1939. gadā un 1940. gadā un kas kara laikā. Teikšu viedokli, kas Baltijas valstīs nav populārs, bet man šķiet, ka arī jūs ar vēstures jautājumiem šaujiet pār strīpu, attālinoties no objektivitātes. Manuprāt, jo mazāk valsts iejauksies vēsturē, jo labāk. Citādi jums arī vēsture kļūst par politikas instrumentu. Jūs līdz galam neesat tikuši galā ar 1940. gadu – man nav nekādu šaubu par PSRS lomu un darbībām šajos notikumos, tomēr tiek pievērtas acis uz tā laika Baltijas valstu valdošās elites darbībām. Formāli lēmumu par pievienošanos PSRS pieņēma jūsu vadītāji, tiesa gan, zem automātu stobriem. Jums arī pašiem ir ar ko tikt galā, ne tikai jāuzliek vaina citiem. Neattaisnoju PSRS un tās rīcību, bet uz vēsturi nepieciešams skatīties patiesi. Ja prasāt no citiem šādu skatījumu, jums pašiem tādam jābūt. Vēsturnieku komisijām ir jāstrādā, taču tajās nav jābūt prezidenta padomniekiem, kuri nāks šo procesu politizēt un nodarboties ar politikānismu.
Kā, jūsuprāt, notikumi Ukrainā tiek savīti kopā ar vēsturi?
Uzskatāms piemērs ir Stepans Bandera, kuru abas puses izmanto savās interesēs – Ukraina viņu ceļ debesīs, bet Krievija no viņa veido briesmoni. Kā bija īstenībā? Viņš patiesībā bija ukraiņu nacionālists, viņš necīnījās Hitlera pusē, viņu nacisti ielika nometnē. Vai viņš bija antisemīts? Bija. Palūkojieties uz visu patiesību. Katra puse vēlas tikai to daļu, kas to apmierina. Domāju, ka Krievija tagad pārspīlē Banderas lomu. Jā, Ļvivā ir nacionālisti, bet viņi ir visur. Tāpat ir ar fašistiem, arī Krievijā viņi ir, Ukrainā, Latvijā un jebkur citur.
Nesen Sanktpēterburgā tika uzstādīta, bet ātri noņemta piemiņas plāksne Krievijas armijas virsniekam un vēlākajam Somijas prezidentam Karlam Gustavam Mannerheimam. Par ko ir šis stāsts?
Stāsts par Mannerheimu ir uzpūsts. Kad apspriežat Mannerheima dalību Ļeņingradas blokādē, uzrakstiet par to – kā gan pēc Ziemas kara un 1941. gada 25. jūnija PSRS veiktās Helsinku bombardēšanas viņš citādi varēja izturēties pret PSRS? Viņš nevēlējās būt Hitlera sabiedrotais, bet PSRS savā veidā Mannerheimu šajā jautājumā iedzina stūrī. Plāksnes uzstādīšanu un novākšanu pat nav vērts apspriest. Ja arī neuzstādītu, nekas nenotiktu. Tā ir kopējā noskaņa valstī.
