Pirms 80 gadiem, 1934. gada naktī uz 15. maiju, Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu.

Lasītākie

Mājas

Kaut kāds murgs – atkal viņas ir klāt! 12 veidi, kā tikt galā ar pārtikas kodēm

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Vēsturnieki to uzskata par ievērojamāko notikumu pirmskara Latvijas politiskajā dzīvē, jo tas valsts vēsturi sadalīja divos posmos – parlamentārajā līdz 1934. gadam un autoritārajā pēc tam. Visas operācijas laikā apvērsuma rīkotāji nesastapa nekādu pretestību, kas liecina ne tik daudz par Latvijas iedzīvotāju pasivitāti, cik vilšanos demokrātiskajā, taču vēl nenobriedušajā valsts iekārtā. Tā daudziem saistījās tikai ar ”partiju tirgiem” un ”veikaliem”. Nekādus iebildumus necēla pat Valsts prezidents Alberts Kviesis. Viņu Ulmanis sava adjutanta Lūkina pavadībā informēja par notikušo divos naktī un prezidentam neatlika nekas cits kā samierināties. Saeima tika atlaista un Satversmes darbība apturēta. Ulmaņa autoritārisms gan gādāja par ekonomisko uzplaukumu un latviešu pašapziņas celšanos, tomēr vienvadonības iedibināšana zināmā mērā atviegloja 1940. gada jūnija padomju okupācijas procesu.