“LA” aptauja: Vai jūs uztrauc “Latvijas Pasta” iecere paaugstināt vēstuļu sūtīšanas maksu? 1
Dzintra Zaļkalne Ventspils novadā: Teikšu godīgi, mani mazāk uztrauc, ka vēstuli varēs nosūtīt par palielināto maksu – vienu eiro, vairāk – tas, ka praktiski vēstules, vismaz pierastajā izpratnē, tikpat kā esam pārstājuši rakstīt. Vēstuļu rakstīšana vispirms jau izkopj valodu un jūtu pasauli. Mans dēls dzīvo un strādā ārzemēs, agrāk bija lieli svētki, kad nāca pastniece un jau pa gabalu sauca – jums vēstule! Un bija svētki, kad rakstīju atbildi. Tagad uz abām pusēm tiek sūtīti video ieraksti. Bet tas nav tas. Skaidrs, ka tagad, kad vēstules nosūtīšana uz Eiropu maksās jau 1,60 eiro, vēstules rakstīs vēl mazāk.”
Aivars Bite Jaunjelgavā: “Kādreiz, kad sāka celt tramvaja biļetes cenu, cilvēki sauca – ārprāts! Bet tāpēc jau nepārstāja ar tramvaju braukt. Ar vēstulēm ir citādi. Skaidrs, ka mūsdienu tehnoloģijas vēstuļu rakstīšanu atstāj pagātnē. Pat tad, ja pasts nepaceltu tarifus, tik un tā vēstules rakstītu arvien retāk un retāk. Kādreiz biju čakls rakstītājs, tagad nemaz tā nevelk. Domāju, ka par “Latvijas Pasta” ieceri nav vērts satraukties. Jo patiesībā aploksni ņemam rokās nevis tāpēc, lai tajā ievietotu aprakstītas papīra lapas, bet gan tādēļ, ka gribam nosūtīt kādu dokumentu, kādu apsveikumu, kādu fotogrāfiju. Ne jau visiem mājās ir datori. Es, piemēram, sarakstos ar kādu bijušo skolotāju Jelgavā, ar kuru kādreiz kopā bijām strādājuši. Es aizsūtu pāris fotogrāfiju, viņa man atpakaļ – dzejas rindas, kas papildina konkrētos attēlus. Šāda “sarakste” ir ļoti interesanta. Tas viens eiro jau nemazinās mūsu aizraušanos.”
Lūcija Ķuzāne Jēkabpilī: “Man patīk rakstīt vēstules un patīk vēstules saņemt. Bet ko lai dara – cenas taču aug visam. Taisni brīnums, ka pasts tik daudzus gadus noturējies un nav paaugstinājis vēstuļu sūtīšanas tarifus. Tāpēc satraukumam nav nekāda pamata.”