Vēstules nosūta uz ārvalstīm savulaik adoptētie bērni 1
Labklājības ministrija (LM) saņēmusi 17 vēstules no savulaik uz ārzemēm adoptētajiem bērniem.
Kā aģentūru LETA informēja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš, vēstulēs ministrijai uz ārvalstīm adoptēti bērni stāsta par savu pieredzi un to, cik ļoti ir pateicīgi Latvijai un iespējai iegūt īstu ģimeni, kura par viņiem rūpējas, ņem vērā viņu vēlmes un vajadzības.
Vairākas vēstules esot no pilngadīgiem savulaik adoptētiem jauniešiem, kurās viņi stāsta, ar ko nodarbojas, piemēram, mācās par policistu, medicīnas darbinieku, ir nodibinājuši ģimenes.
Daudzi arī rakstot, ka nav aizmirsuši Latviju un seko līdzi notikumiem Latvijā, gatavo latviešu ēdienus, runā latviski ar dzimtenē palikušajiem draugiem. Bērni rakstot, ka adopcija ir labākais, kas ar viņiem ir noticis.
Balstoties uz minēto, ministrijas eksperti rosina izveidot darba grupu priekšlikumu rašanai iespējamiem normatīvā regulējuma grozījumiem.
Vienlaikus vairāk nekā desmit nevalstiskās organizācijas un aktīvisti ar vēstuli vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām, valdības, parlamenta un tiesībsarga, paužot neizpratni par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu par ārvalsts adopcijas moratoriju.
Minētos organizāciju pārstāvjus un aktīvistus dara bažīgus fakts, ka komisijas sēdē piedalījās tikai tās nevalstiskās organizācijas, kas publiskajā telpā pauž savu nostāju pret ārvalstu adopciju, bet nebija pārstāvētas organizācijas, kurām ir pretējs viedoklis.
Viņi norāda, ka uzaicināto personu vidū nebija ne bāriņtiesu pārstāvji, ne bērnu namu un jauniešu centru vadītāji, ne bērnu tiesību aizsardzības institūciju pārstāvji, ne organizācijas, kas pārstāv tos bērnus, kas ir izauguši no “sistēmas”.
Neesot izprotama arī lēmuma pieņemšanas steiga, jo šobrīd Latvijā attiecībā uz ārvalstu adopciju nav izveidojusies krīzes situācija – nav ārkārtas apstākļi vai būtiski cilvēktiesību pārkāpumi.
Vēstulē uzsvērts, ka ANO Bērnu tiesību konvencijas 12.pants paredz, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas skar bērnu un valsts pienākums ir šos uzskatus pienācīgi ņemt vērā.
Paredzot aizliegumu bērniem tikt adoptētiem uz ārvalstīm, bērna intereses un viedoklis nemaz netiktu uzklausīts, uzsvēruši vēstules autori. Vienlaikus tiek vērsta uzmanība uz situāciju, kādā nonāk bērnu namu bērni, kad sasniedz 18 gadu vecumu – viņiem esot praktiski neiespējami iestāties augstskolā, iegūt labi apmaksātu darbu, nodrošināt sev pienācīgu iztiku un veidot pilnvērtīgu ģimeni.
Pirms tiek realizēta iecere par ārvalstu adopcijas aizliegumu, nevalstiskās organizācijas mudina izstrādāt atbalstu bērniem, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu, veiksmīgas patstāvīgās dzīves sākšanai.
Jau ziņots, ka LM statistikas dati liecina, ka patlaban aktīvi ir 17 ārvalstu adopcijas procesi, savukārt reģistrā ir ziņas par vēl 22 ārvalstu adoptētāju ģimenēm, kuras vēlas adoptēt bērnu no Latvijas.
Piemēram, 2019.gadā no 42 adoptētiem bērniem uz ārvalstīm 33 bērni bija vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Latvijā patlaban kopumā ir 1150 adoptējamu bērnu, no kuriem 775 bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. No visiem bērniem 433 nevēlas tikt adoptēti. Uz ārvalstīm ir adoptējami 286 bērni. Kopš 2003.gada uz ārvalstīm no Latvijas kopumā adoptēti 1925 bērni.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei.
Atbildīgajām institūcijām jāsagatavo attiecīgie grozījumi.
Komisijas sēdē iezīmējās iespēja izstrādāt stingrāku pastāvīgo regulējumu adopcijai uz ārzemēm, kas vai nu paredzētu pilnīgu aizliegumu vai arī ļoti striktu procedūru izņēmuma gadījumiem. Diskusijās iezīmējās, ka par šādiem izņēmumiem varētu lemt Ministru kabinets vai valdības līmenī izveidota komisija.
Bērnu aprūpes organizāciju vairākas pārstāves vērsa uzmanību, ka adopcija, tajā skaitā uz ārzemēm, nav vienīgais aprūpes veids, jo pastāv arī aizbildņi un audžuģimenes. Tika akcentēts, ka pietiekami netiek runāts par aizbildņiem, kas ir lielākā aprūpes forma Latvijā.
Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes uz ārzemēm atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.
