Vēstules bērnam 0
Eiropas Savienības mājas Mākslas istabā līdz 27. februārim skatāma gleznotāja Reiņa Liepas personālizstāde “Tetī vēstules”.
R. Liepas jaunākajā personālizstādē skatāmās gleznas ir mākslinieka vēstules bērnam, kurās mākslas valodā – krāsās un tēlos – izteikts nepasacītais vai noklusētais un neizdzīvotais satikšanās prieks. Kā uzsver izstādes veidotāji – “Tetī vēstules” kalpo kā atgādinājums par to, kā ieklausāmies, kā satiekamies un esam kopā ar saviem bērniem, cik daudz zinām par viņu sapņiem un cik bieži savam bērnam sakām: ” Es tevi mīlu, mans bērns.”
Izstādes mākslinieciskā valoda un iekārtojums aicināt aicina izstādi “Tetī vēstules” apmeklēt ģimenes ar pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Kā norāda organizatori – tā ir pirmā no bērnu izstāžu sērijas “Vēstules bērnam” izstādēm, tādēļ skatītāji tiek aicināti līdzdarboties nākamo radošo projektu tapšanā, izteikt neizteikto – rakstot vēstules ar zīmuli, pildspalvu, krāsām.
Zīmīgs ir arī izstādes iekārtojums, proti – darbi eksponēti bērna acu augstumā. Arī gleznu formāts un tēli salīdzinājumā ar R. Liepas līdzšinējo mākslas valodu ir atšķirīgi. Līdztekus reālistiskiem figurāliem motīviem, kas dominē autora iepriekšējos darbos, “Tetī vēstulēs” ieskanas bērnišķīgi akcenti – multfilmu tēli, naivistiska glezniecības valoda.
Arī lielformāta kompozīcijas nomainījuši nelieli, izstādes uzstādījumam atbilstoši darbi. Izstādes kopnoskaņu un orientēšanos uz pašiem mazākajiem skatītājiem kāpina arī telpā izvietotie nelielie galdiņi un krēsliņi, kur bērniem apsēsties, lai rakstītu, zīmētu pašiem savas vēstules.
R. Liepa ir viens no atpazīstamākajiem jaunākās paaudzes gleznotājiem. Ieguvis maģistra grādu figurālajā glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā, un līdz šim sarīkojis vairākas personālizstādes Rīgā, Liepājā, Sanktpēterburgā. Savas attiecības ar glezniecību viņš raksturo šādi: “Tā ir iedziļināšanās savās attiecībās ar apkārtējo vidi. Manī vairs nav ilūziju par to, ka ar vienu vai vairākiem otas vilcieniem pārveidošu pasauli. Bet es ticu, ka neesmu vientuļa sala pasaules okeānā. Man ir dota apbrīnojama iespēja – caur savām gleznām pavērt skatu uz manu individuālo pasauli, un vienmēr paliek cerība, ka kādam vai kādiem cilvēkiem tā būs tuva un saprotama.”
