Dace Baltruma: Gādājiet latviešu valodu protošus skolotājus! 3
Divdesmit astoņus gadus pēc neatkarības atgūšanas beidzot esam sākuši kaut ko vairāk darīt, lai latviešu valoda Latvijā tiešām kļūtu par valsts valodu.
Pāreja uz latviešu mācību valodu ir jāsāk ar bērnudārzu. Tas bija jādara jau sen. Tad daudzas pašreizējās problēmas būtu atkritušas.
Ja gribam, lai skolēni būtu spējīgi apgūt zināšanas latviešu valodā, viņiem skolā jānonāk jau latviešu valodā runājošiem. Jo mazāks bērns, jo vieglāk viņš apgūst valodu. Un bērnudārzs ir tā vide, kurā valodas apguve var notikt brīvi un nepiespiesti.
Valodu var iemācīties, tikai runājot dabiskā vidē. Izglītības un zinātnes ministrijas un visu pārējo ar izglītības sistēmu saistīto cilvēku uzdevums ir sagatavot šo vidi.
Bijušais izglītības ministrs Šadurska kungs lepojas, ka viņa vadībā esot izdarīts viss, lai sāktos pāreja uz mācībām valsts valodā. Taču ko līdz visi lēmumi, noteikumi un nezin kas vēl, ja nav pedagogu, kas pāreju uz mācībām latviešu valodā spēj realizēt?
Pat ar vislielāko centību skolotājs, kas pats runā lauzītā latviešu valodā, kvalitatīvi nevar iemācīt neko. Ar krievu bērniem bērnudārzos būtu jāstrādā speciāli šim nolūkam sagatavotiem pedagogiem, kuri brīvi pārvalda latviešu un arī krievu valodu un kuriem maksā kvalifikācijai atbilstošu algu, jo darbs nav viegls.
Kur ir šādi pedagogi? Viņu nav. Klausoties interviju ar pašreizējo izglītības ministri Ilgu Šuplinsku, sapratu, ka nebūs arī!
Man žēl to krievu bērnu, kurus atbilstoši likumā pieņemtajai valodu proporcijai latviešu valodā mēģina mācīt skolotāji, kas paši tik tikko spēj tikt galā ar latviešu valodas sapratni.
Ja gribam, lai dzīvē realizētos tik bieži piesauktā integrācija, vienotā kultūrtelpa un latviešu valoda tiešām kļūtu par patiesu valsts valodu, beidzot ir jāsāk apzināties – lai kaut ko iemācītos, vispirms ir jābūt cilvēkiem, kas māca. Nevis otrādi.
