Dace Baltruma: Vai labas veselības vēlējumi alkohola atšķaidījumā ir patiesāki? 3
Dace Baltruma, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvija ir zeme, kurā dzer. Alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir viens no lielākajiem Eiropā. Varas aprindās atkal sākusies piesardzīga rosība. Pēc principa “lai vilks paēdis, bet kaza dzīva”. Neraugoties uz vairākiem iepriekšējiem kuslajiem mēģinājumiem it kā ierobežot alkohola patēriņu, Latvijā pret alkohola lietošanu joprojām ir ļoti liberāla attieksme.
Alkohola aprite ir labi atstrādāta. Legālais alkohols, nelegālais alkohols, nelegālā alkohola pārvēršanās par legālo, outleti – viss notiek. Darbību “alkohola pagrīdē” policija bieži vien stūrgalvīgi “nav spējīga ieraudzīt”, pat tad, kad tā notiek pašā deguna galā.
Mēs ļoti gribētu līdzināties augstāku dzīves līmeni sasniegušajām valstīm. Kāpēc arī alkohola lietošana nevarētu būt viena no tām jomām, kurā mēs pārņemam labākos piemērus? Zviedrijā svētkos un svētdienās alkoholu vispār netirgo. ASV līdz 21 gada vecumam neviens nevar iegādāties pat visvieglākos alkoholiskos dzērienus un lielā daļā kafejnīcu un restorānu alkoholisko dzērienu vispār nav.
Vai šajās un vēl daudzās citās valstīs neinteresē peļņa, ko varētu dot alkohola ražošana un tirgošana? Droši vien jau interesē. Bet acīmredzot svaru kausos tiek liktas arī citas vērtības. Nenoliedzami – alkohola aprite valstī ir arī nauda valsts kasē. Bet vai tā nav pārāk dārga nauda? Ja nereti maksa par tās esamību ir cilvēku likteņi?
Likumdevējiem ļoti derētu aizdomāties, pirms apmierināties tikai ar sīkiem kosmētiskiem labojumiem likumos. Un nepadoties demagoģijai, kas neizbēgami gāzīsies no alkohola biznesā iesaistīto un viņu lobēto puses. Lemjot par jautājumiem, kuru mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, tās gandētājiem nezin vai vajadzētu dot balsstiesības. Ja šobrīd, ķeroties klāt alkohola posta mazināšanu ietekmējošiem likumiem, apmierināsimies ar mazumiņu, nekāda progresa nebūs.
Valsts varas rokās ir daudz iespēju, lai Latvija kļūtu par valsti, kurā dzer arvien mazāk. Bet arī katra cilvēka rokās tādas iespējas ir.
Lielā mērā mēs joprojām esam padomju tradīciju mantinieki, kad alkohola lietošana daudzos gadījumos bija gandrīz vai svēts pasākums. Vai visas iesakņojušās tradīcijas jāsaglabā? Vai labas veselības vēlējumi alkohola atšķaidījumā ir patiesāki? Alkohola apritē ir daudz izskaužamu tradīciju. Par to jāaizdomājas – katram pašam un valstij kopumā.
