Juris Dreifelds par “Doždj” slēgšanu Latvijā: Krievijā cilvēki paliek dzīvot informācijas mucā 112
Juris Dreifelds, Broka universitātes (Kanāda) profesors, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Man liekas, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīcība, aizliedzot kanāla “Doždj” translācijas iespējas Latvijā, bija tuvredzīgs un nepārdomāts gājiens, kas atņēma putinistu opozicionāriem ārkārtīgi svarīgu ieroci.
Mēs zinām, cik ierobežotas ziņas par karu Ukrainā sasniedz parastos Krievijas iedzīvotājus. Viņi dzīvo lielā informācijas mucā un pa spundi tiek baroti ar Putina elites dezinformāciju un bravūrīgiem kara saukļiem.
“Doždj” bija viens no retajiem avotiem, kas sniedza relatīvi objektīvas ziņas, kad vēl varēja darboties Krievijā. Viņus tieši tāpēc arī aizliedza tur, jo viņi runāja pretim safabricētām urrā ziņām par it kā veiksmīgo cīņu pret Ukrainas nacistiem. Krievijā sliktās ziņas tiek noklusētas vai notušētas. Vidusmēra Krievijas karavīrs īsti nesaprot, kāpēc viņš cīnās svešā zemē, kāpēc viņš pakļauts nāves briesmām.
Lasot ārzemju ziņas, skaidrs, ka Latvijas tēlam šis veto gājiens nav nācis par labu.
Noklausījos Jāņa Dombura vadīto diskusiju LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” par šo tematu. NEPLP norādītie iemesli “Doždj” apraides atļaujas anulēšanai ir tiešām piekasīgi un birokrātiski. Runājot par vārdiem “mūsu armija”, es pat pieņemu – ja “Doždj” publika ir Krievijā, tad šādi vārdi domāti, lai pietuvinātos skatītājiem, lai vieglāk gūtu viņu uzticību.
Prasība par latviešu valodas “celiņu” (tulkojumu) ir it kā pareiza, ja šī organizācija būtu orientēta uz latviešiem, bet tā domāta desmitiem miljonu Krievijas iedzīvotāju un arī “mūsmāju” krievvalodīgo Putina apjūsmotāju apziņas mainīšanai. Šādi celiņi ir ārkārtīgi dārgi, un “Doždj” ienākumi Krievijas tirgū ir nopietni apcirpti. Jā, ir tāds likums, bet vai tiešām stratēģisku iemeslu dēļ mēs nevarētu radīt izņēmumu?
Otra iespēja: džipu un citu ieroču finansēšanas kampaņas ietvaros Ukrainas armijai Latvija varētu finansēt šo absolūti svarīgo psiholoģisko ieroci. Mums jāsaprot, ka mainīt Krievijas iedzīvotāju domas, sniedzot viņiem faktos balstītu informāciju, ir tikpat svarīgi kā ziedot simtiem tanku Ukrainai. Ilgtermiņā tas var radīt iekšēju opozīciju Krievijā, un varētu būt īstais katalizators kara izbeigšanai. Žēl, ka NEPLP un citi viņu lēmuma atbalstītāji neredz plašo stratēģisko fonu.
