Skaidrojot un vēlreiz skaidrojot 0
Dace Baltruma, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Biedē tie iedzīvotāju aptaujas dati par karu Ukrainā, ko rādīja televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Biedē tas, ka vairāk nekā 21% visu mūsu valsts iedzīvotāju ir vienalga, ka Ukrainā grauj visu pēc kārtas un slepkavo cilvēkus. Un ļoti biedē, ka gandrīz puse (46%) krievvalodīgo dzīvo šajā pelēkajā zonā.
Izšķirošos brīžos nenoteiktā stāvoklī paliek tikai retais. Vai mums ir kaut mazākā nojausma, kur būs šis “pelēkais slānis”, ja mūsu valstī pienāktu kāds izšķirošs brīdis?
Jā, mūs aicina uz saliedētību, uz vienotību un savstarpēju saprašanos. Latvija ir izslēgusi no aprites televīzijas kanālus, kuros tiek rādīta Putina ideoloģija (precīzāk – meli), un vara uzskata to par sasniegumu. Tautas saliedēšanai tas nav nekāds sasniegums. Tikai varas sirdsapziņas nomierināšana, izmantojot strausa politiku. Vai šodienas digitālajā laikmetā kāds tiešām tic, ka cilvēku var atturēt no sev interesējošu televīzijas kanālu skatīšanās?
Parunāju ar Latvijā dzimušu un augušu, perfektā latviešu valodā runājošu, pensijas gadus sasniegušu, bet pelēkajā zonā dzīvojošu krievieti. Viņas pārmetums man, līdz ar to visiem latviešiem, skanēja apmēram tā: “Jūs neesat labāki par Putinu. Viņš bloķē pieeju patiesībai, jūs tieši tāpat bloķējat. Kur palikusi jūsu izslavētā demokrātija un preses brīvība? Aizliegšana nav demokrātijas pazīme.”
Un es arī aizdomājos par to, kur tad ir tā robeža, aiz kuras preses brīvība un demokrātija vairs nestrādā. Vai precīzāk – tai neļauj strādāt. Un kas drīkstētu būt šīs robežas spraudēji. Varbūt vairāk vajadzētu papūlēties un televīzijā izveidot kanālu vai vismaz raidījumu ciklu, kurā katru dienu tiktu analizēti Putina meli, liekot tiem pretī mums pieejamo objektīvo informāciju. Krievu valodā, protams. Lai cilvēki domā. Lai salīdzina.
Skaidrība ir nepieciešama kā svaigs gaiss. Lielas cerības skaidrības virzienā biju likusi uz Latvijas pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu, ko raidīja arī LTV. Cerības neattaisnojās. Lai cik skumji, bet arī pareizticīgo baznīca palika tajā pašā pelēkajā zonā, kuru kliedēt ir mūsu pienākums, skaidrojot un vēlreiz skaidrojot.
