Par valodas ravēšanu 0
Edgars Vimba, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudz pēdējā laikā runā par to, ka latviešu valodai jāpievērš lielāka uzmanība. Dzejniece Māra Zālīte intervijā “Latvijas Avīzei” teica: “Tāpat kā dārzu nevar izravēt vienu reizi par visām, tā arī valodas jautājumi nav atrisināmi vienreiz par visām reizēm. Valsts valodas jautājumam visu laiku ir jābūt atvērtam.” Dzejniece uzskata par lielu maldu, ka viss jau ar laiku nokārtosies, un uzsver, ka “par latviešu valodu atbildīgs ir katrs latvietis, jo viņš ir valodas runātājs, valodas nesējs”. Zināms pesimisms jūtams profesora A. Veisberga intervijā “Latvijas Avīzei” teiktajā par nākotni: “Kādu brīdi būs tā, ka 5–10% sabiedrības valodu lietos eleganti, bet pārējiem tā būs visai primitīvā līmenī.”
Kā tad šodien ir ar latviešu valodu un tās ravēšanu?
“Latvijas Avīzes” 11. janvāra numurā Lindas Kusiņas-Šulces rakstā LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Sandra Briede stāsta par jauno elektroniskā resursa versiju “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”. Daudzi latvieši valodā pazaudējuši vārdu sākotnējo nozīmi un šos vārdus lieto aplamā nozīmē. Nu ņemsim kaut vai tādus latviešu valodas vārdus kā “aprunāt” un “atpazīt”. Vārdnīcā vārdam “aprunāt” šāda nozīme: “Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu sliktu, arī nepatiesu.” Šodien šo “aprunāšanu” bieži lieto vārdu “diskusija” vai “apspriešana” vietā. Neviens latviešu valodnieks gan nekur nav teicis, ka tas ir aplami. Kādu humorīgu gadījumu stāsta par dzirdēto slimnīcā, kad nodaļas vadītājs pirms rīta vizītes aicina kolēģus: “Iesim nu aprunāt slimniekus…”
Par vārda “atpazīt” nozīmi vārdnīcā lasām: “Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).” Tātad, lai atkal pazītu kādu vai kaut ko agrāk redzētu, bet nevis lai iepazītu un pazītu kaut ko no jauna.
Bet televīzijas pārraidē stāsta, kā mēs varam kontrolēt (domāts – vadīt) mašīnas 300 miljonu kilometru attālumā pat uz Marsa. Vārds “kontrole” pēc vārdnīcas nozīmē: “Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību, pārbaude.” Vai tiešām visām mašīnām nebūs to vadītāji vai šoferi, bet kontrolieri?
Tie ir tikai daži vārdi. Latviešu valoda prasa stingru ravēšanu.
