Lasītājas vēstule: Tagad cenšas iestāstīt, ka krievu valoda glābs valsti no pandēmijas. Glābt to var tikai saprāts! 61
Dace Baltruma, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēs lieliski protam krist galējībās, putroties elementārās lietās un politizēt visu pēc kārtas. Viss teiktais attiecināms arī uz vienu no beidzot atrastajiem cēloņiem zemajam vakcinācijas līmenim valstī – krievu valodas neizmantošanu. Un nu mēs, trīsdesmit gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas, noliektām galvām esam gatavi šo kļūdu labot.
Es tikai nekādi nevaru saprast, kādēļ mēs par katru cenu gribam pazemot cittautiešus, uzskatot viņus par neizglītotiem un atpalikušiem, kam nav ne jausmas, ne kur viņi dzīvo, ne kādā valodā šajā zemē runā. Kas neko nejēdz ne no pasaulē, ne pašu valstī notiekošā un augstprātīgo latviešu ielenkumā tā arī nav uzzinājuši, kas ir Covid-19.
Nu nav taču tā! Nedzīvo cittautieši ar klapēm uz acīm un ausīm. Informācijas pietiek pat tad, ja viņi tiešām ganās tikai Krievijas informācijas telpā. Arī tur ir slimība, un arī tur aicina vakcinēties.
Manis teiktais nebūt nenozīmē, ka krievu valodai pie mums nemaz nav vietas. Nē – katra valoda ir bagātība. Un katrai ir sava vieta šajā pasaulē. Nav jau nekāds grēks krievu tantiņai paskaidrot viņas dzimtajā valodā to, ko viņa nesaprot. Tikai tas viss bija jādara normālas sadzīves ietvarā, nevis jārīko kampaņa.
Visi jautājumi, kas saistīti ar vakcinēšanos (tajā skaitā arī informēšanu pandēmijas laikā), ir jārisina speciālistiem, nevis politiķiem. Un cilvēkiem vistuvāk esošie speciālisti ir ģimenes ārsti. Viņus tad arī vajadzēja orientēt vienotai darbībai jau vismaz pirms pusotra gada.
Ģimenes ārstiem bija jārunā ar katru savu pacientu kaut vai zulusu valodā, ja tas nepieciešams. Bet kas notika reālajā dzīvē? Ģimenes ārstu darbošanās ilgu laiku atgādināja neorganizētu aitu baru ganībās. Katram sava gudrība, katram savi personīgie ieskati.
Un tagad cenšas iestāstīt, ka krievu valoda glābs valsti no pandēmijas. Glābt to var tikai saprāts. Un cilvēki, kurus šis saprāts vada.