Edgars Vimba: Kam vajadzīga piesārņojuma konstatācija, ja smēķētāji turpina mētāt izsmēķus pludmalē? 8
Edgars Vimba, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atkritumu likvidēšanas problēma gan Latvijā, gan arī pasaulē arvien nenoiet no skatuves (un jādomā, arī nākotnē nepazudīs). Par to liecina TV raidījumi un raksti medijos.
Diemžēl pie mums parasti paiet diezgan ilgs laiks no izmesto atkritumu vietas atklāšanas līdz to likvidēšanai. Kad atrod mežā atkritumus, tad vispirms skaidro, kas tos izmetis, tad jāsastāda plāns to novākšanai, jāatrod resursi, kas dos iespēju izdarīt šo darbiņu…
Tas viss prasa laiku, ne jau dienām, bet bieži pat nedēļām, mēnešiem un pat gadiem.
Lielas grūtības mums ir arī ar sadzīves atkritumiem. Piemēram, ar tādiem “sīkumiem” kā nomestiem izsmēķiem.
Šo problēmu TV raidījumā pavasarī cilāja “Vides fakti”. Cilāja. Nu un kas sekoja? Priekš kam gan vajadzīga tikai piesārņojuma fakta konstatācija?
Smēķētāji turpina staigāt pa pludmali un mest izsmēķus, kur pagadās. Likumi vai noteikumi, kas aizliegtu smēķēt pludmalē?
Nedrīkst taču ierobežot cilvēku tiesības smēķēt… Ir tādi ļaudis, kas domā, ka cilvēktiesības nedrīkstot pat tad ierobežot, ja šī rīcība kaitīga citiem cilvēkiem. Tāda ierobežošana, viņuprāt, neesot demokrātiska.
“Sekmīgi” darbojas arī daudzi autobraucēji, “rūpējoties” par piemēslotiem ceļmalu grāvjiem gan ar izsmēķiem, gan citiem viņiem vairs nevajadzīgiem sadzīves atkritumiem. Cerams, ka te kaut nedaudz palīdzēs patruļas ar droniem, sekojot autobraucēju uzvedībai.
Lielajās talkās katru gadu savāc lielu daudzumu galvenokārt sadzīves atkritumu. Un tā nu mēs dzīvojam: vieni vāc un aicina tā nedarīt, otri dzīvo pa vecam un to, kas nav derīgs vai ir novecojis, izmet – vai tā ir ceļmala, mežs, pļava, jūra vai okeāns.
Ko lai dara? Šā gada 27. martā “Latvijas Avīzē” rakstā “Nezināšana neatbrīvo no atbildības” rakstīts, kā pašvaldību un “Latvijas valsts mežu” platības tiek pārplūdinātas ar tur izgāztiem atkritumiem.
Spriežot pēc atkritumu izgāzēju nevērības ar personas un citiem datiem, nebūtu grūti noskaidrot (vienīgi nebaidoties šajos atkritumos nosmērēt savas rokas) atkritumu izgāzējus un radīt tādus apstākļus, lai uz ātrāko šie atkritumi tiktu aizvākti.
Šis darbiņš jāveic pašiem šo atkritumu radītājiem, un jāuzliek arī atbilstoši sodi par vides piesārņošanu (ne jau dažu desmitu vai simtu eiro apmērā).
