Edgars Vimba: Lasot par Grētu Tūnbergu, man atmiņā nāk padomju laiki 8
Lasot publikācijas par jaunās vides aizsardzības aktīvistes Grētas Tūnbergas un viņas sekotāju viedokļiem un darbību, nāk atmiņā padomju laiki, kad es kā Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātes docētājs biju kvalifikācijas celšanas kursos Maskavas universitātē.
Kursu, kuri bija veltīti dabas aizsardzības un vides jautājumiem, vadītājs Kavtaradze teica, ka cilvēcei lielākas briesmas draud ne no resursu izsīkšanas, bet no nosmakšanas savos atkritumos.
Šodien stāvoklis pasaulē ir kļuvis ļoti nopietns – mežu ugunsgrēki, kūstošie kalnu un Arktikas ledāji, gan rūpniecības, gan sadzīves radītais vides piesārņojums…
Manuprāt, paredzēt, kad būs t.s. pastardiena, nav reāli. Tomēr, filozofiski runājot, visam ir sākums un gals. No šāda viedokļa, šķiet, nevienam nevarētu rasties šaubas par to, ka Zeme kādreiz ies bojā. Vai tas būs kosmosa ķermeņu sadursmes rezultātā, vai tas būs klimata pārmaiņu dēļ – kas to lai zina? Pašreizējā situācija gan, manuprāt, velk uz pēdējo.
Tā jau nu tas ir – lieta kļūst ļoti nopietna. Bet, skatoties TV un lasot laikrakstos par Grētas Tūnbergas uzstāšanos, par plašajām demonstrācijām visā pasaulē, nāk prātā Raiņa vārdi: “Runas ir garas, darbs ir īss.” Un cīņa ar vides piesārņojumu lielā mērā atgādina Donkihota cīņu ar vējdzirnavām.
Šodien diemžēl ir ļoti daudz cilvēku, kuri stāvokļa nopietnību neapzinās, uzskata, ka nekādu klimata pārmaiņu rūpniecības darbības rezultātā nav (tā domā pat ASV prezidents Tramps), kā arī bezrūpīgi turpina vides piesārņošanu arī ar saviem atkritumiem.
Jautājums patiesībā ir arī par to, cik un kādas rūpnīcas vajadzēs slēgt (to gan šie demonstranti nemaz neiedomājas un nemaz neprasa), cik būs to strādnieku, kuri šajās rūpnīcās (ne tikai robotu ieviešanas dēļ) zaudēs darbu un kļūs par bezdarbniekiem? Un ko par to visu teiks uzņēmēji, kuru maciņos samazināsies naudas plūsma?
Diemžēl jāatzīst, ka ar cilvēku izglītošanu un pārliecināšanu vien nekas nebūs darīts. Jūrās un okeānos, ceļmalās, pludmalēs (ne tikai no dūmeņiem) un citur nonāks visdažādākais piesārņojums. Jautājums par visdažādākās izcelsmes vides piesārņojumu kā klimata pārmaiņu ierosinātāju šodien ir cilvēces hamletiskais jautājums “būt vai nebūt”.
