Vēstnieks: Zelenska ievēlēšana nemainīs Latvijas attiecības ar Ukrainu 0
Jaunievēlētā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nonākšana amatā nemainīs valsts ciešās attiecības ar Latviju, aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns.
Vēstnieks uzskata, ka, jaunajam prezidentam nākot pie varas, Ukrainas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un Latviju paliks “siltas” – ES un Ukrainu saista asociācijas līgums, bet Latvijas attiecības valsti jau ilgstoši bijušas ciešas un tādas, visticamāk, arī palikšot.
Poikāns skaidroja, ka ES un Ukrainas noslēgtais asociācijas līgums ir svarīgs politisks dokuments, kas nosaka abu pušu attiecību nākotni.
Līgums jau tagad paredz radikālu Ukrainas politisko un ekonomisko transformāciju atbilstoši ES standartiem, sacīja vēstnieks, kurš gan atzina, ka ES noteikti vēlēsies redzēt ātrākus reformu rezultātus, īpaši tieslietu jomā un cīņā ar korupciju, kas ir neatņemam šī līguma sastāvdaļa. Arī Zelenska atsevišķas uzrunas liecina, ka valsts virzība uz ES un NATO saglabāsies, piebilda vēstnieks.
Pēc viņa paustā, svarīgi, ka jaunas prezidents apstiprinājis gatavību turpināt sadarbību ar ES un integrācijas ceļu, kas šobrīd jau nostiprināts Ukrainas konstitūcijā, tāpēc viņš neredz, ka tuvākajā nākotnē paredzamas kādas nopietnas izmaiņas.
Vienlaikus Poikāns atgādināja, ka Latvijai Ukraina ir tradicionāls partneris, turklāt pēdējos gados ārpus sadarbības starptautiskajā arēnā, kur Latvija bija ļoti atbalstoša Ukrainas pozīcijai saistībā ar Krimas aneksiju, attīstās arī valstu attiecības citās jomās, tostarp tirdzniecībā, tūrismā un studijās.
Vēstnieks uzskata, ka ar vai bez jaunā prezidenta šī sadarbība būtu turpinājusies, jo attiecības starp Latviju un Ukrainu ir ciešas, turklāt no Latvijas puses ir vēlme veidot labas attiecības arī ar jauno prezidentu.
Pēc Poikāna domām, situācija ar jaunā Ukrainas prezidenta ievēlēšanu ir interesanta, jo vēl pirms pus gada Zelenska uzvaru prognozēt bija ļoti grūti, jo socioloģiskās aptaujas uzrādīja bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko līderību.
“Faktiski Zelenska ienākšana politiskajā arēnā radikāli izjauca kārtis ļoti daudziem kandidātiem uz šo amatu,” sacīja vēstnieks.
Viņš norādīja, ka Zelenskis ieguvis ievērojamu vēlētāju atbalstu, kas vēl lielāks ir Ukrainas austrumos un dienvidos. Tas, Poikāna ieskatā, nozīmē, ka vēlētāju galvenais apsvērums, izdarot savu izvēli par labu Zelenskim, bija vēlme pēc pārmaiņām.
To apliecina arī fakts, ka Zelenskim nebija skaidru programmas uzstādījumu daudzās jomās vai skaidrības par to, kāda būs viņa komanda, kas vēlētājus no izvēles izdarīšanas tomēr neatturēja, skaidroja Poikāns.
Pēc vēstnieka paustā, patlaban var just, ka no ES, ASV un Latvijas puses ir liela vēlme turpināt sadarbību ar Ukrainu. Tāpat viņš sacīja, ka apsveikumu lavīna vēlēšanu vakarā no ES puses apliecina, ka Ukrainas iedzīvotāju izdarītā izvēle tiek uzskatīta par normālu, demokrātisku un leģitīmu, turklāt ir abpusēja vēlme turpināt sadarbību.
Vienlaikus vairāk detaļu Zelenska uzskatu pasaulē iezīmēsies brīdī, kad viņš reāli kļūs par prezidentu, uzskata vēstnieks, norādot, ka pagaidām ir pāragri prognozēt, kādas būs Zelenska ārpolitiskās un iekšpolitiskās aprises.
Vēstnieks gan uzskata, ka Ukrainas attiecībās ar Krieviju nebūs radikālu izmaiņu, jo problēmas, kas ir abu valstu attiecībās, ir objektīvi dziļas – neviens Ukrainas politiķis nekad neatzīs Krimas okupāciju un aneksiju, kas dialoga iespējamību ar Krieviju padara ļoti smagu.
“Nedomāju, ka, ņemot vērā piecu gadu atsaluma periodu Krievijas un Ukrainas attiecībās, vienas personas ievēlēšana situāciju radikāli mainīs,” sacīja Poikāns.
Pēc viņa teiktā, arī konfliktam Ukrainas austrumos nav ātra risinājuma, kaut jaunais prezidents ir apstiprinājis, ka turpinās sadarbību Normandijas formātā, kas tika izveidots 2014.gadā Ukrainas krīzes apspriešanai, kā arī no Ukrainas puses meklēs visas iespējas šo konfliktu atrisināt.
Vienlaikus vēstnieks piebilda, ka Zelenska elektorāts ir ļoti dažāds, un viņa vēlētāju vidū ir gan ES un NATO atbalstītāji, gan Ukrainas neitralitātes atbalstītāji, gan tādi, kuri uzskata, ka Ukrainai būtu jātuvojas Krievijai. Šī iemesla dēļ liela daļa viņa elektorāta radikālas pārmaiņas attiecībās ar Krieviju neuztvertu pozitīvi, piebilda Poikāns.
Kā ziņots, Ukrainā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārliecinoši uzvarējis komiķis Zelenskis, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie rezultāti pēc gandrīz visu protokolu apstrādes. Par Zelenski nobalsojuši gandrīz trīsreiz vairāk Ukrainas pilsoņu nekā par pašreizējo prezidentu Petro Porošenko.
Galīgie oficiālie rezultāti gaidāmi ap 30.aprīli.
Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pirms trim nedēļām, kurā bija 39 kandidāti, Zelenskis saņēma 30% balsu, bet Porošenko – 16% balsu.
Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi.
