Vēstnieks, kas atteicās sadzert ar Putinu 0
NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs ir pieredzējis amerikāņu diplomāts, eksperts starptautiskās drošības politikas jomā. Studējis Krievijas un Austrumeiropas vēsturi Jeilas universitātē un starptautiskās attiecības Kolumbijas universitātē.
Bijis ASV aizsardzības ministra palīgs, ASV vēstnieks Dienvidkorejā un Krievijā Vladimira Putina pirmās prezidentūras laikā no 2001. līdz 2005. gadam. Savulaik Veršbovs ignorēja oficiālo akreditācijas ceremoniju Kremlī, jo plānoja doties atvaļinājumā. Kā teikts interneta vietnē “gazeta.ru”, “tādu apvainojumu – atteikumu sadzert ar prezidentu Putinu – Kremlim vēl neviens nebija nodarījis”. ASV vēstnieka akreditācija aizkavējās pusotru mēnesi.
Saruna ar A. Veršbovu notika Rīgas konferences laikā.
– Karš Afganistānā, kas joprojām turpinās, sākās 2001. gada 7. oktobrī un ir kļuvis par ilgāko karu ASV vēsturē. ASV un koalīcijas spēku uzdevums bija sakaut talibu režīmu, kas deva pajumti “Al Qaeda” grupējuma teroristiem. 11 kara gados ir gājuši bojā 3173 koalīcijas spēku karavīri (līdz šā gada 12. septembrim), 2114 no tiem ASV militārpersonas. Bojā gājušo afgāņu civiliedzīvotāju varētu būt vairāki desmiti tūkstošu. Līdz 2014. gada beigām plānots izvest lielāko daļu no 42 valstu koalīcijas 135 000 karavīriem, valsts aizsardzību pārņemot Afganistānas armijai. Talibu kaujinieki, kuru pretošanās nav salauzta, uzskata koalīcijas spēku plānoto izvešanu par savu uzvaru. Vai Afganistāna šodien ir stabilāka un drošāka nekā pirms ASV iebrukuma?
– Situācija Afganistānā šodien noteikti ir labāka nekā 2001. gada oktobrī. Mēs esam ceļā uz savu pamatmērķi – panākt, lai Afganistāna vairs nekad nekļūtu par drošu patvērumu “Al Qaeda” teroristiem. 11 gadu laikā ir bijuši panākumi un neveiksmes. Manuprāt, pagājušā gadu desmita sākumā netika iesaistīts pietiekams militārais kontingents, lai pabeigtu darāmo pēc sākotnējā iebrukuma. Talibu kaujinieki pārgrupēja spēkus, tāpēc karu var iedalīt divos posmos – tā iesākumā un turpinājumā. Lai kas tiktu teikts par pagātni, mēs virzāmies uz priekšu un esam pārliecināti par to, kur būsim 2014. gada beigās. Mūsu stratēģija balstās uz to, lai palīdzētu afgāņiem pašiem tikt galā, pirmām kārtām gādājot pašiem par savas zemes drošību. Par to jāgādā 350 000 afgāņu karavīru un policistu, kuru apmācībā piedalās NATO spēku karavīri. Afgāņu armija ir pārņēmusi 75% militāro operāciju vadību un gādā par drošību teritorijā, kur dzīvo aptuveni 75% valsts iedzīvotāju. Mūsu darbs vēl ne tuvu nav paveikts, misija ilgs vēl vairākus gadus, bet esam uz pareizā ceļa, lai 2014. gada beigās dotu pilnu atbildību par valsts drošību afgāņiem. Gribu atzīmēt, ka maijā NATO apspriedē Čikāgā tika uzsvērts, ka NATO nepametīs Afganistānu pēc 2014. gada. Pēc kaujas vienību izvešanas tiks sākta jauna, ierobežotāka misija, lai apmācītu un palīdzētu afgāņu karavīriem un viņi varētu turpināt valsts stabilizāciju.
Izaicinājumam Afganistānā ir vēl daudz citu aspektu: palīdzēt afgāņiem veidot ekonomiku, iedibināt likuma varu, sarīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas, vērsties pret korupciju. Starptautiskā sabiedrība ir apsolījusi palīdzēt Afganistānai šo problēmu risināšanā. Ja arī talibi nav galīgi sakauti, viņi ir nopietni novājināti un nespēs atgūt varu.
– Vai ir mēģināts rast risinājumu Afganistānas konfliktam sarunu ceļā?
– Sadarbībā ar afgāņu pusi aktīvi tiek pētīts, vai ir iespējams rast politisku samierināšanos pēc ilgajiem kara gadiem. Nav zināms, vai talibi būtu gatavi pieņemt pamatnoteikumus: izbeigt vardarbību, saraut jebkādus sakarus ar “Al Qaeda”, ievērot Afganistānas konstitūciju, cienīt cilvēktiesības un likuma varu. Tiks pārbaudīta katra iespēja, vai talibi būtu gatavi iesaistīties nopietnās sarunās, bet nevajadzētu lolot pārāk lielas cerības šajā sakarā.
– Īsi pirms 2001. gada 11. septembra Afganistānas ziemeļos tika izveidota puštunu–tadžiku–hazāru–uzbeku etnisko cilšu vadoņu alianse pret talibiem. Vai ASV un Britānijas izlūkdienesti mēģināja iesaistīt šo aliansi cīņā pret talibiem un “Al Qaeda”? Vai NATO stratēģijas veidošanā Afganistānā ir iesaistīti eksperti, kas zina vietējās valodas un paražas?
– Sākotnēji 2001. gada oktobrī ASV spēkiem bija sadarbība ar tā saucamo Ziemeļu aliansi, kas palīdzēja iedragāt un izkliedēt talibu spēkus, liekot viņu vadoņiem bēgt uz Pakistānu, kur vēlāk tika notverts “Al Qaeda” barvedis Osama bin Ladens, un gāzt viņu valdību Kabulā.
Šodien mēs cenšamies veidot Afganistānu, iekļaujot visas etnisko cilšu grupas. Prezidents Karzajs ir puštuns, taču talibu pretmets. Daudzi talibi nāk no puštunu cilts, taču vairākums puštunu nevēlas talibu režīma atgriešanos. Ja Afganistāna grib pastāvēt kā vienota valsts, tās valdībā jābūt līdztiesīgi pārstāvētām visām etniskajām grupām.
Lai tiktu cienīta, Afganistānas valdībai jāveicina laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana.
– Jūs bijāt vēstnieks Krievijā Vladimira Putina pirmās prezidentūras laikā. Ko jūs sagaidāt no viņa trešās prezidentūras? Vai Putina Krievija ir ASV partneris vai pretinieks?
– Atbildēšu no NATO skatpunkta. Manuprāt, mums joprojām ir jauktas attiecības ar Krieviju. Mēs sadarbojamies vairākos ļoti svarīgos jautājumos, tajā skaitā Afganistānā. Krievija ne tikai palīdz mums tranzītā nogādāt materiālus un personālu uz un no Afganistānas, bet arī apmāca afgāņu pilotus un modernizē helikopteru parku, piedalās narkotiku kontrabandas apkarošanā. Šī sadarbība liecina, ka NATO un Krievijai ir kopējas intereses. Taču no Krievijas puses saglabājas milzīga aizdomība, kas varbūt daļēji saistīta ar vērstajiem izteikumiem pret Rietumiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Krievijā vērojamas dziļas šaubas par mūsu pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas nav drauds Krievijai, bet paredzēta aizsardzībai no varbūtēja raķešu uzbrukuma no Tuvajiem Austrumiem. Nav šaubu, ka prezidents Putins ir skeptisks pret NATO, tāpēc būs vajadzīgs laiks. Esmu pārliecināts, ka mums ir vairāk kopēju interešu jomu sadarbībai.
