Vēstnieks Kanādā atklāj Krievijas nodomus 7
Kanāda ir viena no NATO valstīm, kas saskaņā ar alianses virsotņu apspriedē Varšavā pieņemto lēmumu pārrauga aptuveni tūkstoš karavīru militāras vienības izvietošanu nākamgad Latvijā. Vēl trīs NATO spēku bataljonus paredzēts izvietot Lietuvā, Igaunijā un Polijā, atbildot uz Krievijas veikto Krimas apgabala aneksiju 2014. gadā un iebrukumu Ukrainas austrumos, kur nemitas karadarbība, kurā bojā gājuši jau aptuveni desmit tūkstoši cilvēku. Krievijas vēstnieks vedina kanādiešus ticēt, ka viņiem jāizvēlas starp islāmistu teroristu sakaušanu un NATO sabiedroto atbalstīšanu Baltijas valstīs. Krievijas diplomāts ir atklājis Maskavas īsto nodomu atkal sašķelt pasauli pa aukstā kara laika robežlīnijām, uzskata kanādiešu publicists, kinodokumentālists un cilvēktiesību aizstāvis Markuss Kolga.
Grib atjaunot Krievijas hegemoniju Austrumeiropā
Krievijas vēstnieks Kanādā Aleksandrs Darčijevs nesen intervijā avīzē “The Globe and Mail” apsūdzēja Kanādu, ka tā pārvirzot resursus no cīņas pret starptautisko terorismu, lai finansētu valsts piedalīšanos NATO atturēšanas misijā Latvijā. Krievijas vēstnieks uzskaitīja Maskavas noteikumus labu attiecību uzturēšanai ar Kanādu, atklājot Putina režīma mērķi atjaunot Krievijas hegemoniju Austrumeiropā, sašķeļot kontinentu pa aukstā kara laika robežlīnijām. Krievijas apgalvojumi, kam pievienoti draudi, ir nepatiesi un nepamatoti, un to mērķis ir apmulsināt un radīt neskaidrību Kanādas sabiedrībā par Kremļa īstajiem nodomiem, uzskata Kolga.
Fakti liecina, ka Kanāda cieši sadarbojas ar sabiedrotajiem cīņā pret teroristu grupējumiem, arī džihādistiem no tā dēvētās “Islāma valsts”. Kāds ir Maskavas devums cīņā pret islāmistu džihādistiem un citiem teroristu grupējumiem? Pēc ASV Valsts departamenta datiem, pērn mazāk nekā desmit procenti Krievijas kara lidmašīnu nomesto bumbu Sīrijā trāpīja džihādistu vai citu teroristu grupējumu pozīcijām. Pēdējos divos gados Krievijas aviācijas uzlidojumos civilajiem objektiem Sīrijā ir sabombardētas skolas, slimnīcas un dzīvojamie nami, kā arī ANO humānās palīdzības konvojs. Šos vardarbības aktus ir dokumentējušas humānās palīdzības organizācijas un nosodījusi starptautiskā sabiedrība.
Krievijas vēstnieka ačgārnā loģika
Cilvēktiesību aizstāvības organizācija “Human Rights Watch” ir publicējusi pierādījumus, ka Sīrijas režīms un to atbalstošie Krievijas spēki ir lietojuši aizliegtās kasešu bumbas un degbumbas, kas upuriem rada dziļus apdegumus. Taču Krievijas vēstnieks, kura pārstāvētā valdība ir maz darījusi cīņā pret terorismu un kas bijusi iesaistīta daudzos starptautisko kara konvenciju pārkāpumos, uzskata par nepieciešamu kritizēt Kanādas reputāciju un darbību, atzīmē Kolga. Viņaprāt, Kanāda, kas uzņēmusi desmitiem tūkstošu bēgļu, varētu lūgt vēstniekam Darčijevam, lai viņa valsts sniegtu lielāku palīdzību. Kopš šā gada novembra, aktivizējoties Sīrijas režīma un to atbalstošās Krievijas aviācijas uzlidojumiem, bēgļu gaitās bijuši spiesti doties vēl miljoniem sīriešu, taču Kremlis piešķīris bēgļa statusu tikai diviem no viņiem. “Jā, diviem,” uzsver Kolga. Darčijevs savu ačgārno loģiku papildina ar draudiem pārtraukt dialogu ar Kanādu, ja tā nosūtīs bataljonu uz Latviju.
Gatavo Potsdamu 2?
Katram kanādietim un arī mūsu partneriem NATO jāsaprot – ja Krievijas vēstnieka draudi tiks ņemti vērā un Kanāda dos priekšroku dialogam, nevis Krievijas atturēšanai, tas nozīmētu NATO kolektīvās aizsardzības beigas, uzsver Kolga.
Piekāpšanās Krievijas prasībām par Kanādas drošības garantijām NATO ietvaros miera laikā nozīmētu šo garantiju krīzi kara apstākļos. Kanādas piedalīšanās NATO misijā Latvijā ir skaidri paredzēta Krievijas atturēšanai no darbībām, ko Maskava veikusi pēdējos desmit gadus, izmantojot savus bruņotos spēkus uzbrukumiem kaimiņvalstīm un nelikumīgi anektējot to teritoriju. Ja Maskavas nodomi Baltijas jūras apkaimē ir miermīlīgi, Kremlim nebūtu jābažījas par Kanādas spēku atrašanos Latvijā. Krievijas vēstniekam vajadzētu saprast, ka Kanādas karavīri netiek sūtīti uz Latviju, lai palīdzētu Latvijas valdībai gatavot uzbrukumu Krievijai. Taču Krievijas uzbrukums Latvijai, Igaunijai, Lietuvai vai Polijai vairs nav ārpus iespējamības ietvariem. Un, ja Krievija uzbruktu kādai no tām, Kanādas pienākums ir palīdzēt tās aizsargāt, tāpat kā tām ir pienākums aizstāvēt Kanādu, ja Krievijas augošais militārais potenciāls Arktikā tiktu izmantots uzbrukumam pret mums, secina Kolga. Viņš pauž satraukumu par Putina ārpolitikas mērķiem, Krievijas vēstniekam ierosinot Kanādai veicināt Potsdamas apspriedei līdzīgas virsotņu tikšanās organizēšanu starp ASV un Krieviju. Šāds priekšlikums varētu nozīmēt, ka Krievija un jaunā ASV administrācija gatavojas atjaunot aukstā kara laika robežlīnijas sašķeltajā Eiropā, kad to pēc Potsdamas konferences 1945. gadā sadalīja dzelzs aizkars. Šāds bīstams dalījums apdraudētu Baltijas valstu, Polijas, Ukrainas un citu Austrumeiropas valstu suverenitāti, ko tās baudījušas ceturtdaļgadsimtu.
