Vakar Ārlietu ministrijā (ĀM) notika brīfings Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem, kurā tika skaidrota 16. marta piemiņas pasākumu un Latviešu leģiona vēsture, juridiskais ietvars publisko pasākumu rīkošanai, kā arī vēlreiz atkārtota Latvijas valdības nostāja.

Lasītākie

Veselam

Tas ir īsts baktēriju magnēts… Gandrīz visi, ejot dušā, aizmirst nomazgāt šo nelielo ķermeņa daļu, taču tā nevajadzētu

Kokteilis

“Teica, ka man būs jābučo Rēzijai kājas…” Kalniņas un Rubiķa laulības krīzē ierautā aktrise nāk klajā ar skarbām atklāsmēm

Kokteilis

Jāņa Timmas tētis zvanījis Sedokovai: Telefona numurs, kas pēdējos gados bija bloķēts, pēkšņi sauca…

Lasīt citas ziņas

Ar vēstniekiem tikās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP) un Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs un politiskā direktora pienākumu izpildītājs Jānis Mažeiks, informē ĀM preses un informācijas nodaļā. Pasākumu apmeklēja arī Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvji. “Latvija stingri nosoda visas totalitārās ideoloģijas un Otrā pasaules kara laikā pastrādātos noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus. Latvija kategoriski nosoda holokaustu kā vienu no briesmīgākajiem nacistu režīma noziegumiem un piemin tā upurus. Arī par 16. martu Latvijas valdības nostāja ir konsekventa – šī nav oficiāla piemiņas diena, un Latvijas valdības pārstāvji pasākumos nepiedalīsies. Vienlaikus Latvija kā demokrātiska valsts nodrošina visas cilvēka tiesības un brīvības, ieskaitot pulcēšanās brīvību. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11. novembrī,” teikts ĀM izplatītajā paziņojumā.