Padomju laika daudzdzīvokļu ēkas bieži ir nesiltinātas, kāpņu telpas – nolietotas, tomēr dzīvokļus tajās pērk un pirks 50
“Šos te sērijveida dzīvokļus pērk un pirks, jo tie ir lētākie. Vidēji tas maksā 1000 eiro kvadrātmetrā, un arī darījumu skaits pilsētā parāda – ja mēnesī Rīgā notiek starp astoņsimts līdz tūkstots darījumiem dzīvokļu tirgū, tad apmēram puse no šiem visiem darījumiem ir šie te sērijveida dzīvokļi. Nu, tas jau liecina par mūsu pirktspēju – ar to ir jārēķinās, ka cilvēkiem nepieciešami tie mājokļi, kas maksā 50 000 eiro par dzīvokli tātad, un tāpēc tas sērijveida dzīvokļu tirgus arī ir diezgan piesātināts, neskatoties uz to, ka tās mājas ir nesiltinātas, kāpņu telpas ir nolietotas, ir plaisas un tā tālāk, bet cilvēki vienkārši nevar atļauties,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Uz līnijas” pauda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis Vestards Rozenbergs, apspriežot aktualitātes mājokļu darījumu tirgū un to, vai joprojām ir pieprasījums pēc padomju laikos būvētajiem dzīvokļiem.
Plaisas var parādīties, balkoni var drupt un gāzties lejā, bet tāpat nav alternatīvas? “Pagaidām diemžēl tā ir. Tagad arī Ekonomikas ministrija virza jauno likumprojektu – Pārvaldīšanas likumu, kas ieviesīs zināmus, stingrākus mehānismus, lai cilvēki tomēr apzinātos…Mums nesen asociācijas ietvaros bija tāda diskusija par to, kas notiek tirgū? Un tā tēze bija tāda, ka cilvēkiem ir jāsāk saprast, ka viņu īpašums – dzīvokļa īpašums – daudzdzīvokļu mājā neaprobežojas ar tapetēm, jo tas ir tāds padomju laika mantojums. Domāšana ir tāda, ka man līdz ar tapetēm viss beidzas, un pārējais ir tāda mītiska namu pārvaldnieka atbildība,” sacīja Rozenbergs.
“Un, kas ir šis mītiskais namu pārvaldnieks, no kurienes viņš ņem naudu tam visam – tas jau uz mani vairs neattiecas! Tā ir tiešām problēma. Es domāju, ka tur ir vajadzīga kaut kāda izglītošanas kampaņa. Tāpēc es uzskatu, ka ir vajadzīga aktīvāka valsts un ekspertu iesaiste, lai mēs to problēmu sāktu tā pamatīgi risināt, jo pretējā gadījumā mēs pagaidām tikai par to runājam un atliekam šīs problēmas risināšanu,” tā raidījumā “Uz līnijas” norādīja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis Rozenbergs.
Atvieglos lēmumu pieņemšanas procedūru daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanai
Jau vēstīts, ka valdība šogad, 28.februārī, apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus dzīvokļa īpašuma likumā, lai sekmētu efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, atvieglotu lēmumu pieņemšanas procedūru un veicinātu ēku energoefektivitāti, ziņoja LETA.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norāda, ka “līdz šim daudzdzīvokļu mājās lēmums par veicamajiem atjaunošanas vai nepieciešamajiem remontdarbiem tika pieņemts ar 50+1 mājas īpašnieku balsīm. Taču tas neveicināja operatīvu lēmumu pieņemšanu gadījumos, kad lielākā daļa mājas iedzīvotāju neiesaistās ēkas apsaimniekošanā. Piemēram, padomju laikā celtās mājās ir jāuzlabo tehniskais stāvoklis, kā arī vairums daudzdzīvokļu ēkas Latvijā nav energoefektīvas, un bez to pilnīgas atjaunošanas ir gandrīz neiespējami mazināt iedzīvotāju maksājumus par siltumenerģiju”.
Pašreiz dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt vairākos veidos – dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai citādi, savstarpēji vienojoties.
Šobrīd likumā ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ekonomikas ministrija piedāvā pilnveidot regulējumu par dzīvokļu īpašnieku balsojumu, nosakot, ka gadījumā, ja kopsapulce nav lemttiesīga jeb reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, tad to var sasaukt atkārtoti.
Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiek atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Līdzīgs risinājums paredzēts arī aptaujās – ja dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nav snieguši rakstveida atbildi, mēneša laikā var tikt organizēta atkārtota aptauja, kurā tāda paša lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai “par” nobalso vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Šāds risinājums ir izvēlēts tādēļ, ka daudziem dzīvokļu īpašniekiem trūkst intereses par kopības darbību, tādēļ viņi nepiedalās kopības gribas veidošanā. Tas ir saistīts arī ar to, ka arvien biežāk dzīvokļu īpašumi netiek lietoti pašu vai ģimenes locekļu vajadzībām, bet gan tiek izīrēti vai arī jau sākotnēji iegādāti kā investīciju objekti. Tāpat šāda risinājuma izvēle ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dzīvojamo māju ikdienas pārvaldīšanu.
Līdzīga prakse tiek piemērota arī citviet Eiropā. Piemēram, Igaunijā attiecīgās jomas regulējošie normatīvie akti paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei nav kvoruma, tad ar tādu pašu darba kārtību var tikt sasaukta jauna kopsapulce, kas ir lemttiesīga neatkarīgi no dalībnieku skaita. Tāpat arī Austrijā noteikts, ka noteiktos gadījumos dzīvokļu īpašnieku mazākumam ir iespēja izlemt jautājumus, kas skar dzīvojamas mājas pārvaldīšanu, norāda Ekonomikas ministrijā.
Plānotie grozījumi gan attiecībā uz atkārtotajā kopsapulcē, gan aptaujā virzāmajiem lēmumiem neattiecas uz likumā jau šobrīd noteiktajiem gadījumiem, kad nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu no visiem dzīvokļu īpašumiem, kā arī par jautājuma izlemšanu, kas attiecas uz pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību uzdošanu vai atsaukšanu.
Grozījumu likumā vēl būs jāapstiprina Saeimā.
