Vesels kā rutks! Kas rutkā ir vērtīgs? 8
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas laukos, īpaši mājās, kur saimnieko zinošas saimnieces, rutki ir iecienīta rudens velte. No tiem gatavo dažādus salātus, un kāds rutks vienmēr tiek pietaupīts gadījumiem, ja kādam mājiniekam piemetas klepus. Kurš gan nezina, ka tad rutkā jāizdobj bedrīte, tā jāpiepilda ar medu, un jau pēc neilga laika garšīgas klepus zāles ir gatavas. Taču ne jau tikai klepum der rutks – tas spēj atveseļot no daudzām vainām. Ne velti latvieši senos laikos teikuši: ja nebūtu pirts un rutku, dakteri zelta vāģos braukātu.
Kas rutkā vērtīgs
Melnajā rutkā (Raphanus sativus var. niger) ir C, K vitamīns, B grupas vitamīni, kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, varš, dzelzs, cinks, beta karotīns, olbaltumvielas, šķiedrvielas, fitoncīdi, kam piemīt baktericīda iedarbība. Rūgteni saldeno, aso garšu rutkiem piešķir ēteriskā eļļa un rafanols.
Rutkam piemīt daudz dziedniecisku īpašību: tie mazina klepu un veicina atkrēpošanu, palīdz pie augšējo elpceļu iekaisuma un bronhīta, veicina barības sagremošanu, uzlabo redzi, to iesaka kā urīndzenošu līdzekli tūskas, podagras un nierakmeņu gadījumā. Senkrievu tautas medicīnā rīvētu rutku un to sulu lietoja pret mazasinību, malāriju, sāpēm krustos un locītavās, pie strutojošām brūcēm. Spīvo dārzeni ieteicams lietot tiem, kurus nomoka gāzu uzkrāšanās zarnās, kā arī aknu cirozes, toksiska hepatīta, žultspūšļa iekaisuma gadījumā.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
• Pie aterosklerozes, sevišķi tās profilaksei rītos pirms ēšanas dzer rutku sulu. Lietošanas sākumā, kamēr organisms pie tās nav pieradis, sulu atšķaida ar ūdeni (1:1). Vēlāk var dzert neatšķaidītu – vairākas reizes dienā pa ēdamkarotei. Labi palīdzēs arī uz smalkās rīves sarīvēti vai samalti rutki – tiem var pievienot citrona sulu vai olīveļļu.
• Pret osteohondrozi rutku rūpīgi nomazgā un nemizotu uz 20–30 minūtēm iemērc dezinficējošā šķīdumā (kālija permanganāta, jodinola). Tad rutku noskalo, sarīvē, izspiež sulu, salej stikla traukā un uzglabā ledusskapī. Lieto pa 30 g trīs reizes dienā. Lai organismu attīrītu no sāļu nogulsnēm, jāizdzer no 10 kg rutku izspiesta sula. Šajā laikā no ēdienkartes jāsvītro trekni ēdieni, balto miltu izstrādājumi, gaļa, olas, cieti saturoši produkti. Sākot ārstniecisko kūri, sākumā var sajust sāpes, bet medikamenti nav jālieto – jāturpina dzert sulu. Šī metode palīdzēs ne tikai pie osteohondrozes, bet arī pie daudzām citām slimībām.
• Pret artrītu, artrozi sarīvē melno rutku ar visu mizu, izspiež sulu. Trešdaļu glāzes piepilda ar sulu, pieliek ēdamkaroti medus un ēdamkaroti spirta. Pagatavotajā maisījumā samitrina kokvilnas drānu, pieliek problemātiskajai vietai un nostiprina ar pārsēju. Atstāj uz nakti. Kurss – 10 reizes.
• Pie starpribu neiralģijas, miozīta jeb skeleta muskuļu iekaisuma, radikulīta, locītavu sāpēm, podagras problemātiskās vietas ierīvē ar svaigi spiestu rutku sulu.
Vai pie problemātiskajām vietām liek plānā lina audumā ietītus smalki sagrieztus rutkus.
• Pret reimatismu sajauc 3 daļas melnā rutka, 2 daļas medus un 1 daļu degvīna. Ar maisījumu ierīvē sāpošās vietas. Īpaši labi maisījums iedarbosies, ierīvējot to pēc pirts.
• Mazasinības gadījumā rutku, biešu un burkānu sulu (1:1:1) ielej tumša stikla pudelē, aizkorķē. Tad ietin iepriekš sagatavotā mīklā un uz 3 stundām ieliek cepeškrāsnī. Izņem, uzglabā tumšā, vēsā vietā. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3–5 reizes dienā pirms ēšanas. Dziedniecības kurss – 2–3 mēneši.
• Pie sirds aritmijas lieto pa 1 ēdamkarotei rutku sulu 3 reizes dienā pirms ēšanas.
• Pret aterosklerozi, tūsku, akmeņiem nierēs vai žultspūslī divas reizes dienā izdzer pusglāzi rutku sulas, kas sajaukta vienādās daļās ar medu.
• Pret bronhītu, garo klepu, nieru un žultspūšļa slimībām rutkā izdobj bedrīti un piepilda ar cukuru vai medu. Pēc laika izdobumā izveidosies sula. To lieto pa 3–4 tējkarotēm dienā.
• Bronhīta, stipra klepus gadījumā rutkus sarīvē uz rīves, caur marli izspiež sulu. Puslitru sulas sajauc ar 200 g šķidra medus un lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms ēšanas un gulētiešanas.
• Pie bronhīta ar svaigi spiestu rutku sulu ierīvē krūtis un muguru.
• Pret hronisku klepu ēd vārītu rutku vai dzer tā novārījumu.
• Pie saaukstēšanās, pirtī ejot, sarīvētu rutku sajauc ar medu, apguļas uz lāvas un ar iegūto masu ieziež krūtis vai muguru.
• Pret garo klepu, augšējo elpceļu iekaisumu, bronhītu, plaušu tuberkulozi, aizsmakumu, lai veicinātu atkrēpošanos, rutku sulu sajauc ar cukuru vai medu (1:1). Lieto pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā.
Vai rutku sagriež gabaliņos, pārkaisa ar cukuru un cep cepeškrāsnī 2 stundas. Izņem un nolej radušos sulu. To lieto pa 2 tējkarotēm 3–4 reizes dienā pirms ēšanas un vakarā pirms gulētiešanas. Šādā veidā iegūtu rutku sulu pārsvarā gatavo lietošanai bērniem.
Vai vairākus rutkus sagriež gabaliņos, liek bļodā, bagātīgi pievieno medu vai apber ar cukuru un atstāj uz 8–10 stundām. Izveidojušos sulu nolej. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā vai pat reizi stundā. Dienas laikā var izdzert 1,5 glāzes sulas. Šādi gatavotu sulu lieto arī kā urīnu, žulti dzenošu, nierakmeņus un žultsakmeņus šķīdinošu līdzekli, kā arī profilaksei pret podagru, nierakmeņiem un žultsakmeņiem.
• Nierakmeņu šķīdināšanai 3 reizes dienā 30 minūtes pēc ēšanas lieto 1 ēdamkaroti rutku sulas. Kurss – 3–4 nedēļas. Pēc pāris mēnešiem dziedniecisko kursu vēlams atkārtot.
Vai dzer pa 200 ml tīras rutku sulas. Dziednieciskais kurss – 2–3 mēneši. Rutku sulai var pievienot biešu sulu.
• Ja ir nosliece uz tuberkulozi vai pēc izveseļošanās ņem vienādās daļās rutku, biešu un burkānu sulu, pievieno 1 daļu medus. Iepilda pudelē, aizkorķē un ierok zemē (vismaz 1 cm dziļumā) uz 13 dienām. Izrok un lieto pa 50 ml 3 reizes dienā pirms ēšanas. Pirms lietošanas saskalo.
• Pret ļaundabīgiem audzējiem 1 kg melno rutku rūpīgi nomazgā un sarīvē ar visu mizu vai smalki sagriež. Iepilda burkā, pārlej ar 1 l degvīna, noliek tumšā vietā un, ik pa laikam saskalinot, ļauj 2 nedēļas ievilkties. Izkāš. Lieto 3 reizes dienā pa 50 ml pusstundu pirms ēšanas.
Ārsta apmeklējumi, arī konsultācija par rutku uzlējuma lietošanu ir obligāta.
• Pret saaukstēšanos ar svaigi spiestu rutku sulu ierīvē krūtis, uz pēdām liek rīvētu rutku kompreses.
• Melnajā rutkā ir daudz kālija, tāpēc tie, kas nevar atļauties ēst rozīnes, var ēst rutku.
• Lai izbalinātu pigmentācijas plankumus, vasarraibumus, tos regulāri apsmērē ar rutku sulu. Tā arī ātri mazinās uzsistus zilumus.
• Rutku sula ar medu labi dziedē brūces un čūlas uz ādas.
• Ja apsaldētas rokas, kājas, tās apmazgā ar ūdeni, kam pievienota rutku sula (2:1).
• Pret aizcietējumiem apēd pāris nelielu rutka gabaliņu, kas apslacīti ar augu eļļu.
• Jaunajām māmiņām ieteicams ēst rutkus vai dzert to sulu, lai veicinātu laktāciju.
• Melno rutku sulu lieto matu sakņu stiprināšanai.
• Pret smagām paģirām rutkiem izdobj vidu un tajā ielej degvīnu. Pēc stundas izdzer.
• Lai rutku garšu padarītu maigāku, tos sagriež šķēlēs un pārkaisa ar sāli. Pēc brīža sāli notrauš – atstājot to pārāk ilgi, rutks kļūst sauss un sīksts.
• Ja pārēdas medu, palīdzēt var tikai rutki. Ja pārēdas rutkus, palīdzēt var tikai medus.
Rutku nav ieteicams lietot grūtniecības laikā, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, nieru, kuņģa un zarnu iekaisuma, aknu, sirds slimību gadījumā.
