Veselīguma norādes pārtikai – tikai zinātniski pamatotas 0
No šodienas pārtikas produktu marķējumos un reklāmās drīkst izmantot vien Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“European Food Safety Authority” – EFSA) zinātniski pamatotās veselīguma norādes.
Inese Lielpinka, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas pārstāve, teic, ka ES lēmums ir pamatots un atbalstāms tāpēc, ka paredz nepatiesu un viltus apgalvojumu izskaušanu marķējumā un komunikācijā ar patērētāju, tomēr patlaban EFSA izveidotie veselīguma norāžu saraksti vairāk atbilst farmācijas un specifisku nozaru vajadzībām, nevis rosina pārtikas produktu patēriņu. “EFSA sarakstos iekļauj vien tādas veselīguma norādes, kuru patiesums ir apliecināts ar zinātniski apstiprinātiem pētījumiem. Salīdzinoši daudz veselīguma norādes ir par košļājamām gumijām,” tā I. Lielpinka.
Veselīguma norāžu sarakstu var papildināt ar jauniem apgalvojumiem – tikai tiem jābūt balstītiem uz zinātniski veiktiem klīniskiem pētījumiem. Jāņem vērā, ka tos veikt varēs atļauties vien ļoti lieli ražotāji, vietējiem ražotājiem apjomīgie izdevumi būs “nepaceļami”.
Veselības norādes varēs izmantot ikviens neatkarīgi no tā, kurš uzņēmums investēja līdzekļus pētījumos, tostarp konkurējoši uzņēmumi. “Tas būs vēl viens apsvērums, kāpēc pārtikas ražotāji ļoti rūpīgi vērtēs investīciju ieguldījumu jaunu pētījumu veikšanai. Jāņem vērā arī, ka ne visas veselīguma norādes EFSA akceptē. Saskaņā ar EFSA datiem līdz šā gada 12. oktobrim bija saņemti 387 jauni pieteikumi veselīguma norādēm, tostarp 40% jeb 151 pieteikums tika noraidīts,” stāsta I. Lielpinka.
EFSA patlaban gatavo jaunu regulu par veselīguma norādēm arī attiecībā uz augiem.
AS “Rīgas dzirnavnieks” ģenerāldirektors Sandis Jansons norāda, ka viņa vadītais uzņēmums jaunajai kārtībai gatavojās savlaicīgi, mainīja iepakojuma dizainu un marķējumu. Uz “Rīgas dzirnavnieka” ražotajiem produktiem attiecas un ir apstiprinātas divas norādes, uzņēmums izmantos vienu.
“Tiesa, arī līdz šim izmantojām diezgan maz veselīguma norāžu, jo sabiedrībai par graudaugu produktiem un to pozitīvo ietekmi uz organismu ir salīdzinoši labas zināšanas. No visām EFSA apstiprinātajām veselīguma norādēm plānojam uz auzu pārslu iepakojuma turpmāk izmantot norādi par beta-glikānu: “Ir pierādīts, ka auzu beta-glikāns pazemina holesterīna līmeni asinīs. Augsts holesterīna līmenis ir riska faktors saslimšanai ar koronāro sirds slimību,” skaidro S. Jansons. Šādu norādi drīkst izmantot produktiem, kas satur vismaz 1 g auzu beta-glikāna aprēķinātajā porcijā. Vienlaikus komisija norāda, ka patērētāji jāinformē par to, ka labvēlīgo ietekmi panāk, katru dienu lietojot pārtikā 3 g auzu beta-glikāna.
Savukārt attiecībā uz veselīguma norādi auzu un miežu graudu, kā arī kviešu kliju šķiedrvielām un pozitīvo vērtējumu par ietekmi uz fekālās masas pieaugumu uzņēmums neizmantos, jo šāda norāde ir ļoti specifiska un vairāk atbilst slimību ārstēšanai, nevis ikdienas patēriņam.
Veselīguma norāde
Veselīguma norāde ir jebkurš paziņojums, kas liecina par saikni starp pārtiku un veselību un kas tekstuālā, ilustrētā, grafiskā vai simboliskā veidā tieši vai netieši norāda uz pārtikas produkta pozitīvo ietekmi uz veselību,
vairāk nekā 1600 veselīguma norādes EK noraidījusi,
aptuveni 2000 veselīguma norāžu ir piemērots pārejas periods, un tās var lietot arī pēc 14. decembra,
Latvijas uzņēmējiem pieteikumi veselīguma norāžu izmantošanai ir jāiesniedz PVD.
informācija par atļautām un noraidītām veselīguma norādēm pieejama: http://ec.europa.eu/nuhclaims
