Veselīgi cukura aizstājēji dārzā 0
“Vai lipija ir tā pati stēvija? Kur var dabūt šo saldo augu?” interesējas Inese Ķegumā.
“Kur var iegādāties stēvijas stādus? Kā audzēt, kopt stēviju?” vaicā Irēna Ogrē.
Šie saldumaugi ir daudzgadīgi, taču Latvijā nav salcietīgi. Augi atšķiras izskata un aromāta ziņā, bet ir līdzvērtīgi un izmantojami uzturā kā cukura aizstājēji.
Stēvija
Rebaudi stēvija (Stevia rebaudiana) veido kuplu, sazarotu, ap pusmetru augstu krūmiņu ar stāviem dzinumiem, slaidām, 2–3 cm garām lapām. Augs satur steviozīdu – dabiskas izcelsmes vielu, kas ir daudz saldāka par cukuru.
“Stēviju vislabāk vasarā audzēt siltumnīcā, jo tai patīk saule un, līdzīgi kā gurķiem, mitrs un silts mikroklimats. Taču to var audzēt arī istabā uz palodzes,” stāsta dārzniecības Neslinko saimniece Elga Bražūne. Augu stāda traukā vai dobē, barības vielām bagātā augsnē, kurā iestrādāti pilnībā sadalījušies organiskie mēsli.
Veģetācijas periodā regulāri laista (augsnei jābūt vienmērīgi mitrai) un ik pēc 7–10 dienām mēslo, piemēram, ar šķīstošo mēslojumu tomātiem (neder puķēm domātie mēslojumi), slieku biohumusa izvilkumu vai atšķaidītu zāļu vircu.
Regulāri nolaužot galotnītes, stēvija labāk sakuplo. Nolauztās galotnītes var apsakņot mitrā substrātā siltumā, gaismā, zem plēves pārseguma. Spraudeņi apsakņojas dažās nedēļās.
Stēvija necieš gaisa temperatūras pazemināšanos pat līdz 0 °C. Tāpēc rudenī pirms salnām augu pārvieto uz telpām. Tā ir kaprīza uz pārziemināšanu, tāpēc jātur gaišā, vēsā telpā (10–12 °C); miera periodā augs nomet lapas.
Nedrīkst nedz pārlaistīt, nedz iekaltēt. Ziemā augsni samitrina tikai reizi divās nedēļās. Martā stēvija sāk dzīt jaunās atvases. Tad to pārnes siltā telpā, atsāk mēslot, laista vairāk un pavairo, apsakņojot jaunos dzinumus.
Acteku cukuraugs
Acteku cukuraugs jeb lipija (Lippia dulcis) veido tievus, nokarenus, lokanus dzinumus, tādēļ vislabāk audzēt iekarinātos podos. Traukos stāda vienu pašu vai kompozīcijā ar citiem garšaugiem. Regulāri griežot jauno dzinumu galotnītes, augs ātrāk atjaunojas un sakuplo.
Vasarā lipiju var iznest dārzā, aizvējā, siltā, nedaudz noēnotā vietā, jo spožā saulē augam lapas iekrāsojas sarkanīgas. To var arī audzēt uz palodzes visu gadu.
“Augu viegli pavairot veģetatīvi: blakus noliek podiņu ar augsni, dzinumu noliec, piefiksē, lai, saskaroties ar zemi, tas iesakņojas. Pēc tam jauno stādu atdala un stāda podiņā, auglīgā, irdenā dārza augsnē.
Augšanas laikā regulāri laista un piebaro ar šķidrajiem minerālmēsliem vai zāļu vircu,” pamāca stādaudzētavas Sakstagals saimniece Zaiga Graudiņa.
Rudenī, tuvojoties aukstumam, lipiju ienes telpās. Augs iepriekš jāapgriež, atstājot ap 15 cm garus dzinumus. Pārziemina siltā telpā, vienmērīgi mitrina nepārlaistot un neiekaltējot.
Citronu lipija
Citronu lipija (Lippia citriodora) jeb citronverbēna veido plašu krūmu. Lapas šauras, 3–4 cm garas. Pēc garšas saldas, ar atsvaidzinošu citronu aromātu, var izmantot gan svaigā, gan kaltētā veidā. Augs vairāk dzen sānu dzinumus, ja tam regulāri griež galotnītes.
Audzē podos, irdenā auglīgā augsnē, vasarā iznes dārzā, saulainā vai viegli noēnotā vietā. Pārziemina gaišā, vēsā, labi vēdināmā vietā. Pavairo ar spraudeņiem.
Kur iegādāties stādus
• Dārzniecībā Neslinko šosezon pārdošanā stēvijas, acteku cukurauga un citronu lipijas stādi par 2,50–3,50 eiro.
• Zemnieku saimniecībā Kaliņi tirgo acteku cukurauga stādus par 2–2,50 eiro.
• Stādaudzētavā Sakstagals nopērkami acteku cukurauga stādi par 2,50 eiro.
• Stādaudzētavā SIA Meristēmas stēvijas stādi (20–25 cm augsti, iestādīti 12 cm diametra podiņā) maksā 3 eiro.
