“Veselīgi cilvēki vienmēr izvēlas sevi, bet neirotiķi – attiecības” un citas skarbas Labkovska dzīves atziņas 1
Slavenais krievu psihologs Mihails Labkovskis ir pazīstams ar savu skarbumu un šokējošajiem izteikumiem.
Praktizējošs speciālists ar 30 gadu pieredzi var atļauties zināmu spriedumu stingrību, jo ir vērts atzīmēt, ka viņa pieredze glābj gan ģimeni, gan dzīvi.
Šie viedie citāti ir par katru no mums.
• Vai tu zini, kāda ir būtiska atšķirība starp veselīgu cilvēku un neirotiķi? Cieš arī vesels cilvēks, bet no reāliem notikumiem. Neirotiķis cieš no izdomātiem stāstiem. Un, ja nepietiek ciešanu, viņš joprojām tiecas pie sava mīļotā Kafkas, Dostojevska un pudeles.
• Sieviešu problēmu iemesls nav tas, ka viņš uzvedas kā āzis. Iemesls – viņai ir neiroze, kurai nepieciešama izeja. Un šai izejai ir nepieciešams zināms cilvēks un attiecības, kurās viņa varētu ciest.
• Veselīgs cilvēks nevēlas apprecēties. Pirmais, kas tev jādara – jāpārtrauc vēlme apprecēties. Citiem vārdiem sakot, ja vēlies apprecēties, tev jāizbeidz domāt par to, jāatlaiž paša ideja.
• Ja cilvēks visu pasauli aizstāj ar citu cilvēku, tas nozīmē, ka viņam pašam vienkārši nav savas pasaules.
• Laimīgas ģimenes dzīves, laulības un seksa ar vienu partneri atslēga ir tikai vienā – stabilā psihē. Nevis piekāpšanās, ne kompromisi – tas viss ir tiešs ceļš pie kardiologa vai onkologa. Kad cilvēkam ir stabila psihe, viņš visu mūžu var dzīvot ar vienu partneri. Un mīlēt viņu vienīgo.
• Mēs mērām mīlestību pēc ciešanu līmeņa. Bet veselīga mīlestība nozīmē to, cik laimīgs tu esi.
• Kad stjuarte rāda tev dzīvības glābšanas ierīces, ko viņa saka par skābekļa maskām? “Ja tu ceļo ar bērnu, vispirms nodrošini sev masku, pēc tam – bērnam”. Tā ir visa būtība. Visi cenšas palīdzēt bērnam, paliekot absolūti neprātīgi. Tā tas nedarbojas. Ja vēlies, lai tavs bērns justos labi, vispirms kaut ko dari ar savu galvu.
• Veselīgi cilvēki vienmēr izvēlas sevi, bet neirotiķi – attiecības, kas kaitē pašiem, un tā ir galvenā atšķirība.
• Sievietei nekad nevajadzētu paciest attiecībās to, kas viņai nepatīk. Viņai nekavējoties par to vajadzētu runāt, un, ja vīrietis nemainās, viņai jāšķiras no viņa.
• Vientulība nav mīlestības neesamība. Tas ir intereses trūkums par sevi, turklāt kopš bērnības.
• Vienīgais laiks cilvēka dzīvē, kad viņš ir objektīvi atkarīgs un kad viņu var uzskatīt par ķīlnieku, ir bērnība un atkarība no vecākiem. Tas ilgst salīdzinoši īsu laiku. Citos gadījumos atrašanās jebkurās attiecībās ir pieauguša cilvēka izvēle.
• Ja tev nepatīk tas, kā vīrietis uzvedas, nemeklē attaisnojumus viņa uzvedībai. Situācija, kurā “viņš neatzvanīja” veselai meitenei nozīmē attiecību beigas, neveselīgai – mīlestības sākumu.
• Ģimenes terapija ir šķiršanās. Es uzskatu, ka patiešām noderīgs ir tikai viens ģimenes terapijas veids – psihologa starpniecība šķiršanās gadījumā. Bet tieši šāda veida risinājums netiek praktizēts.
