Tantras praktiķis: Mēs aizmirstam pamīlēties! Veselīgām pāra attiecībām – tantra 0
Pavasara gaidās vaicāju tantras praktiķim un pasniedzējam, astrologam Modrim Mahešam Kalnciemam, kādus labus paradumus šajā laikā varētu aizsākt sievietes un vīrieša attiecību veselībai, liekot lietā Senās Indijas izaugsmes sistēmu – tantru.
Tantriskās tehnikas ir tik vienkāršas, apgalvo Modris un piebilst – ne velti tagad šīs zināšanas mums dod daudz brīvāk. Eiropai un Rietumu pasaulei vispār bez tantras, bez enerģijas pacelšanas laikam nav izredžu izdzīvot: tas, ka rietumnieki izmirst, ir acīm redzami. “Vīrieši kļūst neauglīgi, jo nav, kur ražot testosteronu. Mums nav jāiet karot, mums pat par jums, sievietēm, nav jācīnās! Tāpēc vienīgais, kā var pacelt vibrācijas, ir šādi vingrinājumi. Pati zini – ja vibrācijas paceļas, tad telpa attīrās!”
Modri, kā tu raksturotu šo gadu?
Ņemot vērā, ka janvāris bija enerģijām bagāts un pietiekami prasīgs pret mums – tā tas ir jau kopš 2017. gada decembra –, gads no mums prasa sakārtošanu, konkrētību. Un vēl nākamgad prasīs. Runa ir, protams, par Saturnu Mežāzi. Tas ir ļoti nopietns signāls, ka mums vēl ir laiks ar sevi pastrādāt, sagatavoties kaut kam pilnīgi jaunam, kas sāksies no 2020. gada.
Ko varam darīt patlaban?
To var aplūkot tradicionāli dzimumu griezumā, bet man tomēr šķiet, ka šīs lietas jāsavieno. Patiesībā mēs esam abu šo enerģiju apvienojums, un mums pašiem jāsajūt, kurā pusē atrodamies, kurās enerģijās vairāk dzīvojam, un sabalansēt, iecentrēt sevi.
Prakse rāda – tieši iestrēgstot sava dzimuma enerģijās vai pretējā dzimuma izpausmēs, mēs daudz ko zaudējam dzīves kvalitātē.
Vēl – nereti ieciklējam savu labklājību tikai vienā sektorā, vai tā būtu fiziskā veselība vai garīgā, vai kas cits, un aizmirstam, ka jāattīsta sevi ļoti daudzpusīgi.
Kā to mainīt?
Endokrīnā sistēma ir ļoti būtiska, tas ir tas, kas veido mūsu vertikāli – no fiziskās veselības līdz garīgajai. Pašus pamatus veido spēja būt patstāvīgam, pozitīvi noskaņotam pret notiekošo un bez vērtēšanas.
Mēs bieži atstājam novārtā savas vajadzības: atceramies padzerties, bet aizmirstam, ka vajag arī pamīlēties. Lūk, moto 2019. gadam!
Tad arī dzimumdziedzeri (olnīcas, sēklinieki, prostata) un virsnieru dziedzeri labi strādās.
Tālāk – aknas, žultspūslis. Veģetatīvā distonija ir sekas tam, ka mēs apspiežam savas vajadzības, domas un darbības, lai kādam izpatiktu… tajā pašā laikā izšķīstot viduvējībā un iekrītot upura vai tirāna lomā. Viedokļu dažādības pieņemšana ļoti uzlabotu mūsu stāvokli. Aknām nav sāpju sajūtas, fiziski mēs nejūtam, ka tām kaut kas kaiš, bet no emocionālās veselības puses varam to sakārtot. Jāatver sev jaunas domas, jauni paradumi, hobiji. Cik gan objektīvi var būt cilvēki no malas, kas varbūt ir greizsirdīgi par mūsu brīvības izjūtu, panākumiem? Ja būsim mierā ar sevi, veselība uzlabosies.
Trešais – aizkrūts dziedzeris jeb tīmuss. Vai, divtūkstoš gadu dzīvojot ar mīlestības zīmi, esam ņēmuši vērā tās mācības? Protams, ir stress, ir ikdiena, kas mīlestību bloķē, ir mīlestības trūkums saskarsmē ar apkārtējo pasauli, gaidas, ka atnāks kāds, kas mūs iemīlēs vai ko varēsim iemīlēt… Tās patiesībā ir diezgan egoistiskas vēlmes, jo tām līdzi nāk vēlme kaut ko dabūt par to pretī, un seko ciešanas, ka nepiepildās pašu iedomātais.
Ja strādāsim ar mentālo plānu, meditēsim un mēģinām sevi līdzsvarot, atrodot savu centru, varēsim rast sevī tīru mīlestību pret sevi. Ja sevī attīstām toleranci, piedošanu, varam izprast, kas notiek apkārtējā realitātē.
Arī ar laba pieņemšanu mums, latviešiem, pieklibo – ja kāds kaut ko dāvina, tad šķiet, ka varbūt neesam to pelnījuši vai ka saņemtais kaut kā jāatlīdzina.
Būtu jākultivē vieglāka saskarsme – spert savu laipno soli pirmajam, nevis gaidīt, kad kāds cits to izdarīs. Nerūgt, neskābt, nebojāt savu veselību, darot sev pāri gan emocionāli, gan enerģētiski, jo tas viss atnāk atpakaļ fiziskajā līmenī. Tā sākas sirds slimības, aritmijas un asinsspiedieni, plaušu un krūšu dziedzeru kaites. Ja netiekam galā ar sirsniņu, tad dzīvespriekam, maigumam, mīlestībai nav iespēju rasties. Tāpēc – smaidīsim un ieguldīsim visu savu sirdi mīlestības došanā!
Kuras fiziskā ķermeņa vietas vēl minēsi?
Tālāk, augstāk ir joma, kurā mums jāmācās izteikt sevi. Vairogdziedzeris. Angīnas, laringīti, visādi krekšķi un iesnas metas tad, kad mēs mānāmies – visvairāk attiecībā pret sevi. Uzburam brīnumlietas un nespējam verbalizēt, nespējam iebilst, ja dzirdam nepieņemamu viedokli, – aiz bailēm, ka varam otru cilvēku pazaudēt vai saērcināt. Neizrunājamies. No tantras viedokļa mēs komunicējam ļoti dažādos līmeņos, un mutvārdu komunikācija ir būtiska daļa.
Entos gadus varam dzīvot laulībā vai attiecībās un tik maz zināt viens par otru, ka dažkārt jābrīnās – par ko cilvēki brīvdienu rītos runā? Komunikācija ir tik vājā līmenī, ka pat nezinām tās ķermeņa daļas, kas mums ir svarīgas vai sagādā prieku! Nespējam otram pateikt, ko īsti gribam, tāpēc bieži vien aizejam kā pavadā vai arī tieši otrādi – esam dominējoši.
Domāju, identifikācija ar dzimumu mēdz ierobežot spējas komunicēt – sak, kā es kā vecis iešu dziedāt korī, dejot, mazgāt traukus. Ieciklējamies stereotipos. Vīrietis ir tik ļoti nocietinājies savā ķermenī un emocijās, tik ļoti saskaldījis sevi, ka pusmūžā vairs nav spējīgs pats sevi piepildīt. Ja pats esi tukšs, kā lai piepildi savas attiecības, ģimeni? Tāpēc – interesēsimies viens par otru, lūkosim, kādas vērtības mūs vieno, attīstīsim sevi un attiecības! Komunicēsim un priecāsimies kopā!
Hipofīze*. Te vīrieši atkal neiztiek bez sievišķās enerģijas un otrādi, te mēs vairs neesam duāli: sievišķā enerģija šķīdina vīrišķos uzstādījumus un dod mums iespēju būt intuitīvākiem.
Intuīcija ir tā sievišķā daļa, kas vīrietim ļoti nepieciešama, lai tiktu ārā no savām krīzēm: saskatītu, sajustu un beidzot savienotos ar savām emocijām.
Daudzi pētījumi liecina – vīrietim emocijas ir nosacīti viena sadaļa, bet sievietēm reiz divi, kā stāsta Rietumu psihologi, vai reiz deviņi, kā pauž vēdas. Jāsaprot, ka pasaulē nekas nav ideāls un ar intuīciju, atvēršanos jāsaskata līdzsvars, jo visi nevar būt garīdznieki, ir vēl otra puse. Ja mēs šo līdzsvaru spējam pieņemt, tad jebkurš notikums mūsu dzīvē ir daudz labvēlīgāks.
Ja attiecībās nonākam līdz šim līmenim, beidzot arī nepastāvīgais sievišķais prāts var tapt stabilizēts. Tad atkrīt daudzi “gribu, gribu”. Ja sievišķā un vīrišķā enerģija nonāk līdzsvarā, vīrietis kļūst daudz intuitīvāks, un sieviete – daudz centrētāka, līdz ar to viņai nav nepieciešama ārējā izrādīšanās.
Pārī varam attīstīt daudzas jaunas kvalitātes, lai turpmāk būtu saskaņā ar pavisam citiem plāniem un pavisam citā enerģijas apmaiņā. Te liels palīgs ir sirdsapziņa: ja jūtam sevī, ka kaut kas nav kārtībā, tā ir pirmā zīme, ka esam sirdsapziņu attīstījuši. Tad varam to audzēt. Vislabākais: pateicība, pazemība, cieņa, pietāte pret visu apkārtējo. Pateicība par to, kas notiek, par to, kas ir. Pateicība ļauj mums kopā augt, un tad dzīves kvalitāte augs ģeometriskā pro-gresijā. Mazāk ir vairāk!
Vai ko vēl vairāk vispār var vēlēties?!
Tad nonākam Visumā. Nezin cik dzīvēs to var sasniegt – divās vai tūkstoš, bet tas ir tantrisks ceļš, kas palīdz sasniegt stāvokļus, kur garīgā attīstība un garīgās enerģijas lādiņš mūs aiznes citos laukos. Tā ir septītā čakra, kur ir čiekurveida dziedzeris (epifīze) un kur tiek ražots serotonīns, laimes izjūta. Tas ir materiālās pieķeršanās pretpols, tam ir saistība ar Pārkinsona slimību, kas no tantras viedokļa saistīta ar vēlmi pēc materiālās labklājības.
Ja mēģinām tikt vaļā no zemes pieķeršanās, ir iespēja uziet augstākos plānos. Protams, mūs bloķē tas, ka nespējam noticēt – domājam, ja cilvēks tāds ir, viņš nekad nemainīsies un neattīstīsies. Bet tāpēc jau mums ir krīzes dotas, lai no tām tiktu ārā ar citu apziņas līmeni. Ticēsim sev, ka varam būt citi! Tieksimies uz enerģētiski tīrāku, garīgu dzīvesveidu, atbrīvosimies no bailēm, atvērsim uztveri dabas skaņām! Ja noticam, ka varam savienoties ar Visuma enerģijām, tad viss ir iespējams. Un psihoemocionālā veselība noteikti uzlabosies. Šim visam otrā galā ir neirozes, jo sabiedrība veicina prāta struktūru veidošanu, kuras palaikam, dabīgi, sabrūk, un tad ciešanas un neiroze klāt…
Iznāk, ka ļoti daudz kas ir pašu rokās!
Mēs paši varam uzburt to, ko mums vajag, taču jāņem vērā, ka šajos laikos šī enerģija, kas varētu būt ar mīnusa zīmīti, piepildās daudz agrāk.
Atliek tikai ar noliegumu kaut ko pateikt, kad visā drīzumā šis pārbaudījums ir klāt.
Tāpēc domāsim, ko domājam un ko runājam! Reku, piemēram, tagad mēs esam jau mēnesi pēc saulstāvjiem, ir atnākušas jaunas, gaišas enerģijas, un tikko bijis jauns mēness un aptumsums: mums jābūt skaidrībā, kurp gribam iet un kā varam sevi attīstīt.
Tikai augšana gan fiziskajā, gan emocionālajā, gan enerģētiskajā plānā var dot mums piepildījumu, prieku, enerģiju dzīvot un iet tālāk, un gūt baudu no procesa, kas saucas Dzīve. Lūk, tantra – tas nav nekas pārdabisks, tā ir sadzīves līmenī saprotama lieta, tā mēs varam viens otram palīdzēt augt un sasniegt citus apziņas līmeņus un stāvokļus. To arī novēlu jaunajā gadā gan sev, gan visiem citiem!
• Ja baidāmies, tad nedzīvojam.
• Ja mums ir kauns, mēs negūstam baudu no dzīves.
• Ja ir vainas izjūta, mums trūkst gribasspēka, ir grūtāk sasniegt savus mērķus.
• Ja gribam mīlēt un būt mīlēti, jāpārstāj bēdāties un skumt.
• Ja gribam pateikt patiesību, tad nemānīsim ne sevi, ne citus.
• Ja gribam attīstīt intuīciju un radīt jaunu realitāti ap sevi, jābeidz dzīvot ilūzijās.
• Ja gribam savienoties ar Visumu un Dievu, tad solīti pa solītim jāatsakās no zemes dzīves atkarībām.
1. līmeņa tantra. Tantriski mēs apmaināmies ar pavisam vienkāršām lietām
• Pirmais solis nāk no vīrišķās enerģijas (jāatzīst, ka savā praksē esmu saskāries ar pāriem, kuri mierīgi apmainījušies lomām) – materiālā, fiziskā un emocionālā drošība un sekss parastais.
• Sieviete atgriež šo enerģiju kā baudījumu un komfortu, mājas gaisotni.
• Tad bumba atkal vīrieša pusē, viņš priekā par to, ka viņu mīl, ar kaifu un pēc brīvas gribas dāvina sievietei visu kaut ko, cenšas iepriecināt.
• Sieviete tad jūtas mīlēta ne tikai fiziskā bet arī, ja tā var teikt, materiālā līmenī, un tas sievietei ļauj atvērt sirdi: krūtis izriežas tīri fiziski. Nu vīrietis var saņemt maigumu un mīlestību (tās nav vīrišķās enerģijas, un vīrietis tās var iegūt tikai no sievietes). Bieži attiecību izjukšanas cēlonis ir tas, ka sieviete pieprasa: esi mīļāks, maigāks, bet enerģētiski tas vienkārši nav iespējams – ja vīrietis no mammas vai savas sievietes nav saņēmis mīlestību, viņam nav ko dot.
• Ja vīrietis ir saņēmis mīlestību, viņš nes sievieti ārā, sabiedrībā, un sieviete var sevi izpaust. Šeit rodas tas, kā sievietēm no dabas pašām nav, – cieņa pret vīrieti. Ja viņš sievieti ir aizvedis līdz šim līmenim, tad viņu ir, par ko cienīt.
• Ja ir šī cieņa un viss pārējais harmonijā, sieviete savam vīrietim spēj dot gaišredzību – intuīciju, kad vīrietī atveras “kā es to varēju neredzēt, kā es to varēju nesajust?”. Tad vīrietis pasauli ierauga krāsainu un sievietei pretī iedod prāta skaidrību. Tad viņa kļūst laimīga sieviete neatkarīgi no kurpēm, somiņām un citām blēņām. Tad nav jāizdaiļo sevi tikai citam par prieku, sieviete kļūst pašpietiekama.
• Septītais punkts, kur mēs varam nokļūt un varam arī nenokļūt, bet uz ko vajadzētu tiekties, lai pieredzētu samādhi, vai kā nu katrs to sauc. No savas pieredzes zinu, ka kaut kad esmu tur pabijis, un ļoti gribas atkal pabūt. Tāpēc šis ir mans aicinājums – turpināt izzināt tantras ceļu un mainīties enerģijām.
