Piemirstā ES regula apgrūtinās mazos gaļas pārstrādātājus 9
Pēdējās dienās satraukumu daudziem Latvijas gaļas pārstrādātājiem un kūpinājumu ražotājiem radījusi tīmeklī apspriestā no Lietuvas laikraksta “Lietuvos Žinios” pārpublicētā ziņa par to, ka no eiropiešu galdiem pēc šā gada 1. septembra varot pazust gaļas, zivju un to produktu kūpinājumi. Iemesls – saistībā ar kaitīgo ietekmi uz veselību samazinātas pieļaujamās benzpirēna un vairāku policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas šajos produktos.
Par jauno normu stāšanos spēkā bija zināms jau 2011. gadā. Zemkopības ministrijā mierina – arī pēc šā gada 1. septembra produktu kūpināšanā varēs izmantot koksni, vien atļautā benzpirēna norma būs samazināta no 5 mikrogramiem (μg) kilogramā uz 2 μg/kg, savukārt benzpirēna, benzantracēna, benzfluorantēna un krizēna summa – no 30 μg/kg uz 12 μg/kg.
Vai iespējams, ievērojot šādas normas, ražot tādas pašas garšas un kvalitātes produktus kā patlaban?
Karstie kūpinājumi auksto vietā
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša uzskata – var. “Ir jāpaildzina termiskās apstrādes un jāsamazina kūpināšanas laiks. Tehnoloģiju mainīt grūti būs mājražotājiem. Pēdējo gadu modes lieta ēst melnus kūpinājumus, visticamāk, mainīsies,” tā PVD eksperte.
Pērn dienests benzpirēna un policiklisko ogļūdeņražu daudzumu pārbaudījis 30 paraugiem, tostarp trīs dažāda lieluma gaļas pārstrādes uzņēmumiem, viņa atklāj. Jaunajās normās iekļāvušies 19 paraugi, septiņi – atbilda patlaban spēkā esošajām prasībām, bet četri paraugi, tostarp trīs gaļas un viens zivju produkta paraugs, bija pozitīvs. Tātad pārsniedza pieļaujamo normu.
“Ja norma pārsniegta, liekam uzņēmumam izņemt no tirdzniecības un iznīcināt visus produktus, ja nepieciešams, mainīt tehnoloģiju un pēc analīžu veikšanas atļaujam atsākt ražošanu. Ik gadu aptuveni 10 procenti analīzēm ņemto paraugu neatbilst prasībām,” tā I. Plīkša. Viņa vērš uzmanību – uzņēmējiem pēc 1. septembra nekādu atlaižu jauno prasību ievērošanā nebūs.
Mazie ražotāji neapmierināti
Mazo gaļas pārstrādes uzņēmumu pārstāvji uzsver – jaunie nosacījumi nozīmē beigas Latvijā tradicionālajiem kūpinājumiem. Vairāki ražotāju pārstāvji atklāti atzina – regulas prasības spēkā stāšanās laiks ir palaists garām un patlaban vēl nav lemts par tālāko rīcību. Mainīt spēles noteikumus astoņu mēnešu laikā, visticamāk, neizdosies.
Iecienīto gaļas produktu ražotāja SIA “Rubeņi” komercdirektors Zintis Skrīveris atzina – problēma ir liela, šim gadam iecerētās investīcijas uzņēmumā ir atliktas. “Patlaban nogaidām, iespējams, ka viss vēl mainīsies. Svarīgi, kādas būs PVD prasības. Izveidot jaunu produktu nav grūti, tomēr tas būs standarta produkts. Ar malku vai oglēm kūpinātas “Rubeņu” vistas tās vairs nebūs. Ja pārtrauksim ražošanu, tad 60 darbinieki būs jāatlaiž,” spriež uzņēmējs.
Rūjienas puses SIA “Kunturi” ražošanas vadītāja Santa Freimane teic, ka jau patlaban “kārtīgi, ar malku kūpināts kūpinājums” ir melns un pārsniedz pieļaujamo normu. “Pēc jaunajām prasībām gatavots kūpinājums būs pavisam balts, dūms tam nebūs klāt stāvējis, tas būs no pudelītes palaists. Arī garša šādam produktam būs cita. Tā būs vārīta un apdūmota gaļa. Neticu, ka šādas prasības Latvijā stāsies spēkā,” cer S. Freimane. SIA “Kunturi” projektu vadītāja Gunta Bole uzsver – daudz kaitīgāka nekā kūpinājumi bez dažādām piešpricēm, ko veic lielie ražotāji, esot kokakola. No ekonomiskā skatupunkta raugoties, uzņēmumam pēc 1. septembra nebūs kur likt svaigo gaļu, kas 48 stundas pabijusi veikala plauktā.
SIA “Rāmkalni” projektu vadītājs Kaspars Timermanis atzīst – informācija par jaunajām prasībām esot “kā zibens no skaidrām debesīm”. “Gaļu un desas gatavojam pēc sentēvu metodēm, ar zaļu alkšņa malku. Pēc šiem produktiem pēdējos 4 – 5 gados pieprasījums aizvien kāpj. Vai ar normatīvajiem aktiem var mainīt cilvēku ēšanas tradīcijas? Kūpinājumiem būtu jāpanāk reģionāls izņēmuma statuss. Atļauto dažādu E vielu kaitīgā ietekme uz veselību ir daudz lielāka nekā kūpinājumiem. Ja nevarēsim izpildīt prasības, tad vairāki darbinieki zaudēs darbu.”
Par jaunajām normām neuztraucas lielražotājs. Latvijas lielākā gaļas produktu ražošanas uzņēmuma AS “Rīgas miesnieks” mārketinga vadītāja Juliana Juškeviča teic, ka regulas prasības korekcijas sortimentā neieviesīšot. “”Rīgas miesnieks” regulāri, ne retāk kā vienreiz gadā, veic produktu benzpirēna analīzes, un saskaņā ar tām nevienam no mūsu kūpinājumiem rezultāti nav pārsnieguši 0,5 mikrogramus uz kilogramu. Tāpēc varam droši teikt, ka pārmaiņas regulēšanā jeb prasību pastiprināšana neietekmēs mūsu ražoto produkciju. Mums nevajadzēs mainīt kūpinātās gaļas un kūpināto desu receptūras un ražošanas tehnoloģiju, un Latvijas iedzīvotāji tāpat kā līdz šim varēs baudīt kūpinātus gardumus ar “Rīgas miesnieka” un “Jelgavas” zīmoliem,” tā J. Juškeviča. Tiesa gan, “Rīgas miesnieka” kūpinājumus nevaram uzskatīt par latviešiem tradicionāliem – uzņēmums kūpināšanā izmanto dižskābardi.
Patlaban un arī agrāk, kad regulas apsprieda, neviena no uzņēmēju organizācijām nav paudusi neapmierinātību ar tās nosacījumiem.
Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Imants Cīrulis atceras – kad pirms daudziem gadiem zivrūpnieki sāka risināt jautājumu par pieļaujamo izņēmuma normu benzpirēnam šprotēs, tirgū pirktas arī žāvētas vistas un kūpināta gaļa. “Patlaban nekomentēšu, cik liels bija policiklisko aromātisko ogļūdeņražu daudzums šajos produktos, tā ir cita nozare, vien pateikšu, ka tas būtiski pārsniedza to daudzumu, kas ir šprotēs. Par pārmaiņām bija zināms sen, kamēr mēs darbojāmies, lai šprotu ražotājiem būtu pieņemami nosacījumi, kolēģi gaļas nozarē nav likušies ne zinis.”
Vēl ir astoņi mēneši ražošanas pārkārtošanai. Uz pašpatēriņu, proti, mājas apstākļos gatavotiem kūpinājumiem, normas neattiecas.
Skats no malas
Uztura speciāliste Inga Širina kūpinājumus par veselībai labiem neatzīst. “Augstā benzpirēna, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu un sāls daudzuma dēļ šie produkti var izraisīt saslimšanu ar vēzi. Ļoti grūti pateikt, kur atrodas pieļaujamā patēriņa robeža. Tomēr kūpinājumus iesakām baudīt vien atsevišķos, īpašos gadījumos,” tā I. Širina. Atgādināšu, ka Eiropas Komisijas regula tapusi Pasaules veselības organizācijas (PVO) 2005. gada pētījuma ietekmē, kas prasa samazināt gan dioksīna, gan benzpirēna normas.
Lauksaimniecības universitātes docente Ilze Grāmatiņa gan bilst, ka apdraudējums veselībai būtu, ja cilvēki ik dienu apēstu simtiem kilogramu šprotu. Viņa arī atgādina par benzpirēna klātbūtni svaigi spiestā eļļā. “Jautājums ir par to, cik bieži ēdam produktus ar šiem savienojumiem. Dienā jau neapēd puskilogramu produkta!” tā I. Grāmatiņa.
I. Cīrulis uzsver: “Normas ir ļoti stingras. Ja jau zīdaiņiem pieļaujamā norma ir 1 mikrograms/kg, tad tas ir skaidri redzams.”
Viedoklis
Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits uzsver – viņš netic, ka EK cīnās par patērētāju veselību. “Ja tiešām tā būtu, tad komisija būtu izveidojusi vadlīnijas ēdienu gatavošanā, izplatītu informatīvo materiālu par kaitīgajiem savienojumiem, kas rodas, gatavojot ēdienu mājas apstākļos. Visvairāk to rodas, gatavojot ēdienu mājās. Barbekjū sastāvā kaitīgo savienojumu ir desmitiem reižu vairāk, nekā pieļauj ES nosacījumi,” pārliecināts D. Šmits. Viņš uzskata – globālās kompānijas grib noteikt, kāds ēdiens būtu ražojams un pērkams, turklāt vēlas, lai pircēji pirktu viņu ražotos produktus.
