D vitamīna trūkums ietekmē daudzas organisma funkcijas. Kā pareizi lietot šo vitamīnu? 11
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
D vitamīna trūkums ietekmē daudzas organisma funkcijas. Tas vajadzīgs ne tikai stipriem kauliem, bet arī imūnsistēmas regulācijai, psihoemocionālajai veselībai un daudziem citiem svarīgiem procesiem. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuriem asinīs ir normāls D vitamīna līmenis, risks saslimt ar daudzām slimībām ir mazāks vai arī tās norit vieglāk.
Ar pārtiku vien nevar uzņemt
D vitamīnu mūsdienās drīzāk uzskata par hormonu, ko organisms sintezē, ādai nonākot saskarē ar saules ultravioleto, precīzāk – B spektra (UVB), starojumu. D grupas vitamīnus jeb kalciferolus – D2 vitamīnu (ergokalciferols) un D3 vitamīnu (holekalciferols) var uzņemt arī ar pārtiku – treknām zivīm, gaļu, olas dzeltenumu, taču saules ietekmē tā koncentrācija asinīs ir daudzkārt lielāka.
Šis taukos šķīstošais vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos kuņģa un zarnu traktā, tam ir būtiska loma normāla kaulu minerālā blīvuma nodrošināšanā gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Tas īpaši svarīgi sievietēm grūtniecības laikā un gados veciem cilvēkiem, it īpaši tiem, kuriem diagnosticēta osteoporoze vai osteopēnija. Pētījumos pierādīts, ka D vitamīna lietošana senioriem var ievērojami samazināt augšstilba jeb gūžas kaula kakliņa un citu kaulu lūzumu risku, uzlabot muskuļu funkcijas, piemēram, spēku un līdzsvara sajūtu, mazina kritienu risku.
Lai gan optimālam D vitamīna līmenim asins serumā jābūt 45–55 ng/ml, pētījumi liecina, ka daļai Latvijas iedzīvotāju tas ir zemāks. Lielāka varbūtība, ka tas var būt pazemināts, ir cilvēkiem, kuri reti uzturas saulē, slimo ar celiakiju, hroniskām nieru slimībām un citām nopietnām saslimšanām.
Uzturoša D vitamīna deva pieaugušajiem ir 2000 SV jeb starptautiskas vienības dienā. Tā ir pietiekama, lai saglabātu to labā līmenī, taču, lai vitamīna daudzumu asinīs manāmi paaugstinātu, vairāku nedēļu garumā ik dienu būtu jālieto vismaz 4000 SV. Latvijas Pediatru asociācija bērniem un pusaudžiem rekomendē papildus uzturam un ar D vitamīnu bagātinātiem piena produktiem uzņemt 400–600 SV jeb 10–15 µg D vitamīna dienā sezonāli no septembra līdz maijam. Taču par to, kādās devās un cik ilgi šis vitamīns būtu jālieto papildus, vispareizāk būtu jautāt savam ģimenes ārstam vai farmaceitam.
Gan pilienos, gan tabletēs
“Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs stāsta, ka mūsdienās D vitamīns pieejams visdažādākajās formās, kuras tomēr apvieno viens faktors – tās visas lietojamas tikai perorāli jeb iekšķīgi. Aptiekās pieejami gan D vitamīna pilieni, gan kapsulas, gan tabletes, kurās tas ir sausā veidā. Pirms neilga laika parādījies arī D vitamīns izsmidzināma spreja formā, kas atvieglo šī vitamīna uzņemšanu ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, kuriem, piemēram, ir rīšanas traucējumi.
“Zīdaiņiem D vitamīna lietošana ir pat svarīgāka nekā pieaugušajiem, kuru organisms jau ir pilnībā attīstījies, jo D vitamīns piedalās gandrīz visos dzīvībai svarīgos procesos. No šī vitamīna līmeņa atkarīga gan balsta un kustību, gan sirds un asinsvadu, gan citu sistēmu normāla attīstība. Ja pieaugušam cilvēkam ieteicams profilakses nolūkos lietot D vitamīna preparātus, tad maziem bērniem tas jādara obligāti,” uzsver farmaceits, piebilstot, ja mazuļiem šo vitamīnu ērtāk uzņemt pilienu veidā, lielākus bērnus var iekārdināt ar preparātu želejas konfekšu formā ar dažādu augļu un ogu garšu.
Farmaceits novērojis, ka vecāki savām atvasēm nereti izvēlas D vitamīna spreju, jo paralēli klasiskajai “bezgaršīgajai” formai pieejams izsmidzināmais vitamīns arī ar apelsīnu garšu.
Kā pareizi lietot šo vitamīnu? “Taukos šķīstošus vitamīnus labāk uzņemt kopā ar ēdienu maltītes laikā vai uzreiz pēc tās. Tā kā D vitamīns neietekmē spēju iemigt, to var lietot arī vakaros. Lai gan tā uzsūkšanos organismā nevar traucēt sulas, piens vai citi pārtikas produkti, to nevar teikt par atsevišķiem recepšu medikamentiem hronisku slimību, piemēram, sirds asinsvadu vai nieru, ārstēšanai, tādēļ par šo uztura bagātinātāju un ikdienā lietoto zāļu mijiedarbību vajag jautāt savam ģimenes ārstam vai farmaceitam,” uzsver Vadims Brižaņs.
Saziņā ar ārstējošo ārstu iespējams individuāli pielāgot gan D vitamīna devas, gan sakārtot zāļu un vitamīnu lietošanas režīmu tā, lai neuzņemtu tos vienlaikus, bet ar vairāku stundu atstarpi.
Aptiekā pieejami arī recepšu medikamenti, kuros D vitamīns ir lielākās devās nekā uztura bagātinātājos. Farmaceits stāsta, ka daži no tiem jālieto tikai reizi nedēļā vai pat mēnesī, tādēļ citi paralēli lietotie medikamenti netraucē organismam to saņemt pietiekamā daudzumā. Der zināt, ka atšķirībā no daudziem citiem vitamīniem vienā reizē iespējams uzņemt ne tikai diennaktij, bet arī daudz ilgākam laikam nepieciešamo D vitamīna daudzumu.
Lai gan lielākā daļa D vitamīnu saturošu preparātu reģistrēti kā uztura bagātinātāji, daži no tiem ir medikamenti, kurus izmanto noteiktu slimību ārstēšanai un kuru saņemšanai aptiekā nepieciešama ārsta recepte. To vidū ir arī preparāti, kuri iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
D vitamīna daudzums uzturā (SV porcijā)
* Mencu aknu eļļa, 1 tējkarote 924
* Grilēts lasis (100 g) 284
* Sardīņu konservi (100 g) 184
* Tunča konservi (100 g ) 144
* Bagātinātas brokastu pārslas (30 g) 52
* Vidēja lieluma olas dzeltenums (50 g) 36
* Aknas, cepta jēra gaļa (100 g) 36
