Veselīga uztura ieteikumi vēža profilaksei un stiprai imunitātei 0
„Uzturs cilvēka dzīvē nav augstākā balva, bet tas tomēr ir pamats, uz kura dzīves augstākās vērtības var iet zudumā vai arī uzplaukt.”
M. Birthers Benners
Konsultē uztura speciāliste Alise Kindzule.
Stipra imunitāte – barjera slimībām
Imunitāte ir organisma spēja mūs aizsargāt no dažāda veida mikroorganismu izraisītajām saslimšanām. Ļoti būtiska loma imunitātes stiprināšanā ir veselīgam dzīvesveidam, kas sevī ietver gan rūpes par ķermeni – pilnvērtīgu miegu, veselīgu uzturu un fizisko aktivitāti –, gan rūpes par emocionālo labsajūtu – stresa vadību un spēju apzināti pārvaldīt emocijas.
Ieteikumi imūnās sistēmas uzlabošanai:
- Nesmēķē! Smēķēšana negatīvi ietekmē Tavu imūno sistēmu un var izraisīt smagas hroniskas saslimšanas.
Regulāri nodarbojies ar mērenām fiziskajām aktivitātēm! Atrodi nodarbi, kas Tev sagādā prieku! Atceries, ka arī 30 minūšu pastaiga nāk par labu Tavai imunitātei! - Uzturi veselīgu ķermeņa svaru! Liekais svars palielina dažādu slimību risku.
- Guli vismaz 8 stundas! Imūno šūnu daudzums pieaug naktī, savu pīķi sasniedzot starp 24.00 un 2.00. Tie, kuri guļ mazāk par 7 h, trīs reižu vairāk slimo ar augšējo elpceļu saslimšanām, salīdzinot ar tiem, kuri guļ 8 h un vairāk.
- Ievēro higiēnu, regulāri mazgā rokas un pareizi apstrādā pārtikas produktus!
- Samazini stresa līmeni! Atrodi laiku atpūtai, būšanai kopā ar Tev tuviem cilvēkiem un iemīļotām nodarbēm!
- Izvairies no biežas alkohola lietošanas un uzņem to mērenās devās!
- Rūpējies par veselīgu uzturu! Ikdienā ēd augļus un dārzeņus dažādās krāsās – sevišķi spilgtās, intensīvās krāsās! Samazini pievienotā cukura daudzumu produktiem! Cukurs traucē organismam cīnīties pret vīrusiem, veicina aptaukošanos un dažādu slimību attīstību.
Kas ir veselīgs uzturs?
Tā ir sabalansēta ēdienkarte, kas satur visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas (olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, vitamīnus un minerālvielas optimālās attiecībās). Tas nozīmē uzņemt lielu šķiedrvielu, pākšaugu, spilgtas krāsas augļu un dārzeņu daudzumu un samazinātu pārstrādātās gaļas, cukura, tauku un sāls apjomu.
Veselīgs uzturs – mazāks onkoloģisko slimību risks
Zinātnieki ir nonākuši pie kopēja secinājuma – veselīgs uzturs var samazināt onkoloģisko saslimšanu risku. Jaunākajos pētījumos ir pierādīta uzņemtās ēdienkartes saikne ar onkoloģiskajām saslimšanām.1 Tāpēc esi atbildīgs, un piedomā pie tā, ko ēd!
Antikancerogēnas vielas satur: ķiploki, kāposti, sojas pupas, ingvers, burkāni, selerija, sīpoli, citrusaugļi, kviešu dīgstu eļļa, žāvētas aprikozes, valrieksti, avokado, olīvas, griķi, kaperi, skābenes, dilles.
Produkti, no kuriem izvairīties: cukurs, sāls, alkohols, gaļas izstrādājumi (desas, kūpinājumi).
Veselīga uztura pamatprincipi
Svarīgi, lai ēdienreizes ir regulāras. Ieteicams ēst nedaudz, bet bieži. Tas liks vielmaiņai būt aktīvai un neļaus enerģijas līmenim strauji svārstīties.
Brokastis ieteicams ēst pat tad, ja nav jūtama izsalkuma sajūta. Tās aktivizēs vielmaiņu visai dienai un palīdzēs uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs.
Vērtīgi ir uzturā uzņemt svaigus, pēc iespējas mazāk apstrādātus produktus, samazinot benzpirēna klātbūtni uzturā (kūpināts, cepts, žāvēts produkts). Ja uzturā lietojam konservus, vērtīgāk ir iegādāties tos, kas atrodas savā sulā un ir bez taukvielām.
Pelējums iespiežas dziļi produktā – tas tur ir pat tad, ja bojātās (redzamās) daļas tiek nogrieztas.
Grilējot produktus, vislabāk tos pagatavot bez vāka. Ja gatavojam ar vāku, degšanas galaprodukti saskaras ar vāku un nokrīt atpakaļ uz ēdiena. Kūpinātām zivīm ieteicams noņemt ādu.
Alkohols, cukurs un sāls kavē nepieciešamo uzturvielu uzsūkšanos organismā un principā dzēš veselīgas ēdienkartes iegūto rezultātu. Cukuru saturoši ēdieni samazina organisma aizsargspējas augšējo elpceļu saslimšanām par 50% 5 stundas pēc produktu apēšanas.
Ieteicams samazināt uzņemtā kofeīna daudzumu, ko satur kafija, tēja, daži saldinātie dzērieni, šokolāde.
Alternatīva varētu būt dekafinēta kafija, zāļu un zaļā tēja. Saldinātos dzērienus ar kofeīnu ieteicams aizvietot ar gāzēto ūdeni vai atšķaidītām augļu sulām.
Veselam cilvēkam uztura bagātinātāji nav nepieciešami
Arī mūsu platuma grādos visas nepieciešamās uzturvielas spēcīgai imunitātei ir iespējams iegūt, sastādot sev veselīgu, sabalansētu ēdienkarti. Turklāt dabiskā veidā uzņemtās uzturvielas uzsūcas daudz vieglāk un ir labāk “saprotamas” organismam. Uztura bagātinātāji var būt nepieciešami gados veciem cilvēkiem vai cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar uzņemt visas organismam nepieciešamās vielas dabīgā veidā.
Kādas ir gaļas lietošanas rekomendācijas?
Gaļu ieteicams uzņemt vidēji 500 g nedēļā vai 70 – 80 g dienā, samazinot treknas gaļas lietošanu uzturā. Svarīgi izvēlēties labas kvalitātes gaļu, izvairoties no apstrādātas gaļas, kā, piemēram, dažāda veida desām, bekona, cīsiņiem, nagetiem utt., kam mūsdienās ir liela saistība ar onkoloģijas risku.
Uzņemot dienā 50 g gaļas izstrādājumu, onkoloģisko saslimstību risks paaugstinās par 18%.