“Veselības un labklājības pozīcijas ir bēdu ieleja,” tā antropologs par 2023. gada stagnējošo valsts budžetu 21

Esmu gājis cauri 2023. gada valsts budžetam – tas ir stagnācijas budžets. Manuprāt, valdība ir palaidusi garām vienreizēju iespēju. Ir bijušas vēlēšanas un pagājis pietiekami ilgs laiks, kurā valdība veidota, tāpēc būtu bijis jābūt pietiekami lielam uzticības kapitālam no sabiedrības, ka viņiem ir mandāts un viņi var rīkoties, šādi TV24 raidījumam “Preses klubs” izteicās Andris Šuvajevs, 14.Saeimas deputāts (Pro), ekonomikas antropologs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

“Valdība to ir palaidusi garām. Šis budžets ne ar ko īpaši neatšķiras no iepriekšējiem. Ja skatāmies konkrētas veselības un labklājības pozīcijas, manuprāt, tur ir bēdu ieleja. Jā, es zinu, ka valdība teiks, ka Veselības ministrijai no visām jomām atvēlēts proporcionāli vairāk u. t. t. – skaitliski tā tas ir,” saka antropologs, tomēr uzdod jautājumu par pieeju budžetam kopumā.

“Es uzskatu, ka valdība varēja rīkoties ar daudz lielāku finansiālu vērienu. Tas turklāt nav jautājums “Uz kā rēķina?!”, bet par to, vai taupām īstajā brīdī situācijā, kad ir liela inflācija, tiek prognozēta recesija.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Pati valdība teikusi, ka rīkosies pretcikliski, kas nozīmē – nāks ne tikai ar cenu kompensāciju, bet arī ar investīcijām. Šis bija tas brīdis!

“Viens piemērs ir onkoloģijas plāns, kas pietiekami ilgi tika izstrādāts un tika iesaistīti visi nepieciešamie partneri. Veselības ministrija lūdza 98 miljonus, bet iedeva viņiem 30 miljonus. Ko tas nozīmēs praksē? Būs mazāk pieejami pakalpojumi, mazāk pieejami medikamenti, zudīs darbaspējas, mazāk nodokļi ieņēmumi nākotnē. Tas ir jautājums par laika apvārsni,” tā nākotnes situāciju ieskicē Šuvajevs.

Vēl viens piemērs, saka antropologs, – bērnu pūriņš katrai ģimenei ar pirmās nepieciešamības precēm, tas būtu labs žests un izmaksātu pirmajā gadā 2 miljonus, bet labi atspaidotu ģimenes ar mazākiem ienākumiem. Tās nebūtu strukturālas pārmaiņas,

bet valdība nebija gatava spert šo soli un dot zīmi, ka tā neaizmirst par cilvēkiem šajā grūtajā brīdī. Spriež antropologs. “Šis būtu tāds jautājums, kuru atbalsta gan labējās, gan kreisās partijas, un tomēr partijas, kas iestājas par demogrāfiju, ģimenes vērtībām pateica, ka naudas nav.”

“Apgalvojumi, ka dzīves kvalitātei un veselībai nepietiks, ka vienkārši dzīvosim tālāk – tas ir bēdīgi,” tā Šuvajevs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.